Vai tu to zināji par Latviju? [2]3

Mūsdienās nozīmīgs reljefa pārveidotājs ir cilvēks, tāpēc izšķir īpašu reljefa formu grupu – antropogēnās reljefa formas. Cilvēki jau izsenis dažādu iemeslu dēļ ir mainījuši dabisko ainavu. Latvijā ir gandrīz 500 pilskalnu – tie ir pirmie dabas objekti, kurus pārveidojusi cilveka darbība. Senie Latvijas iedzīvotāji apdzīvoja augstākos paugurus dabiski grūti pieejamās un aizsargātās vietās un nostiprināja tos, izrokot dziļus grāvjus, uzberot vaļņus un nogāzes padarot stāvākas. Mūsdienās pilskalni ir ļoti būtiski ainavas elementi ar lielu kultūrvēsturisku un estētisku nozīmi. Parasti no tiem paveras gleznainas ainavas, savukārt daži ir apauguši mežiem. Pilskalni galvenokārt koncentrēti upju ielejās un augstieņu nogāzēs. Visvairāk pilskalnu ir Kurzemes DR, Latgales DA, kā arī Gaujas un Daugavas krastos. Savulaik viens ni lielākajiem pilskalniem bija Oliņkalns, kurš tagad redzams vairs tikai kā sala Daugava. Mūsdienās augstākais pilskalns ir Dzerkaļu kalns, bet viens no stāvākjiem – Drusku pilskalns. Teikām apvīti ir Tērvetes, Aizkraukles, Buses jeb Matkules, Cērtenes, Sateseles u. c. pilskalni. Rīgas centrā vietā, kur tagad ir līdzens laukums Esplanāde, kādreiz atradās Kubes kalns, kuru noraka 18. gs. un ar noraktajām smiltīm aizpildīja zemākas vietas, Daugavas attekas, uzbēra ceļus. Savukārt netālu paceļas 15 m augstais mākslīgi uzbērtais Bastejkalns. To izveidoja 19. gs., nojaucot Rīgas nocietinājuma valni. Viens no populārākajiem mūsdienās mākslīgi veidotajiem kalniem ir Lemberga hūte Ventspilī. Šo 2005. g. atklāto slēpošanas kalnu uzbēra no būvgružiem un nederīga ielu seguma. Katru vasaru kalnu paaugstina, nu jau tas ir sasniedzis 47 m augstumu. Arī Lido kalns (Riekstu kalns) Vidzemes augstienē, uzberot no dīķiem izrakto grunti. Savulaik daudzviet zemākie pauguri tika nolīdzināti, veicot lauksaimniecības un meliorācijas darbus un cīnoties pret augsnes eroziju. Viens no jaunākajiem dabiskas ainavas pārveidošanas piemēriem ir Amatas novadā izveidotais Amatciems. Tur ir sastumti pauguti, bet starp pauguriem ir izraksti dīķi. Mākslīgi veidotajā ainavā uzceltas dzīvojamās ēkas un izveidoti piebraucamie ceļi.

Decembrī Saules augstums virs horizontal Latvijā ir tikai 8-11* un Saules radiācijas daudzums nepilni 41 MJ/m2 mēnesī. Jūnijā Saules augstums virs horizontal ir 55-57* un Saules radiācijas daudzums sasniedz 615 MJ/m2. Latvijas saņemtais Saules radiācijas daudzums ir nepietiekams, lai iztvaikotu visi nokrišņi. Lielais mitruma daudzums veicina ūdeņiem bagātu upju, ezeru un purvu veidošanos.

Pirmos regulāros meteoroloģiskos novērojumus Latvijā sāka veikt 18. gadsimta vidū. Pati vecākā Latvijā ir Rīgas meteoroloģiskā stacija (dibināta 1795. gadā). Latvijas meteoroloģiskos novērojumus veic vairāk nekā 30 novērojumu stacijās (2010), kuras vienmērīgi izvietotas visa teritorijā. Tur visu diennakti ik pēc 3 stundām veic regulātus atmosfēras srāvokļa novērojumus pēc starptautiski saskaņtas programmas un ar vienāda tipa mērinstrumentiem. Stacijās reģistrē gaisa temperatūru, atmosfēras spiedienu, gaisa mitrumu, vēja ātrumu un virzienu, nosaka mākoņainumu un citus elementus. Iegūtie dati automātiski tiek nosūtīti uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteorloģijas centru Rīgā, kur tos izmanto sinoptisko prognožu veidošanai.