Senās Japānas teātris3

Nõ – izaug no budistu tempļu dievkalpojumiem, laicīgās mākslas forma no 15.gs. (Svētais teātris), dibinātājs Dzeami Motokijo – lugu autors, aktieris (1363 – 1443).

Galvenās pazīmes:

-          *aktieri lieto maskas (no koka) ar rezonatoriem,

-          *skatuve ir 1m augsts kvadrāts 6x6m, no cipreses, iebīdīts zālē,

-          *zem grīdas māla podu – rezonatoru sistēma,

-          *aktieri spēlē baltās zeķēs – tabi,

-         * priedes simbolika spēles vietas iekārtojumā,

-          *galvenais rekvizīts – vēdeklis ar simboliskiem gleznojumiem,

-          *spēlē 2 līdz 3 aktieri – Sitē, Vaki un Koken,

-         * ir koris (6-8 dalībnieki), 4 mūziķi, 3 bungas, 1 flauta.

-         * tērpi – kimono,

-          *Galvenie izteiksmes līdzekļi – deja, dziesma, teksta rečitēšana.

Bunraku – leļļu teātris pieaugušajiem (16.gs.), dibinātājs Uemera Bunrakuen.

Galvenās pazīmes:

-          *lelles – 1-1.20m augstas, galvas no nopulēta koka izkrāsotas reālistiskā krāsā,

-          *lelles vada ar striķīšu sistēmu, vienu lelli apkalpo 3 leļļu vadītāji,

-          *leļļu vadītāji – melnos tērpos ar kapucēm, kas aizsedz seju, viņi saplūst ar melno fonu,

-         * lelles ieskaņo teicējs – gidajū,

-          *uz skatuves 2 paaugstinājumi – pa labi darbojas lelles, pa kreisi – teicējs un mūziķis.

F     Fun fact - zināmu līdzību ar Bunraku teātri var saskatīt Jaunā Rīgas teātra izrādē, ko gan vairs jau labu laiku nerāda, "Kaspars Hauzers", kur bērnus vada un viņu vietā runā pieaugušie melnos tērpos. Man šķiet, ka šo izrādi varēja kādos tv arhīvos atrast, ja ir interese. :)