Visos laikos ir bijuši laupītāji, kas kļuva par leģendām, pateicoties saviem saniegumiem, lai cik krimināli arī tie būtu. Šajā rakstā piedāvāju izlasīt par dažiem no populārākajiem "Robiniem Hudiem".
Robina Huda līdzinieki21
408
2
Stepans Razins.
Donas kazaku atamans, kurš cīņu par sociālo taisnīgumu izvērsa plaša mēroga karadarbībā. Un 17. gadsimtā krievijā sarīkoja īstu sacelšanos, kuras laikā Razina karavīri varēja uz nebēdu palaupīt. Viss beidzās gan bēdīgi – cara armija dumpiniekus sakāva un pašu Stepanu notvēra un sodīja ar nāvi.
Ansis Kaupēns.
Mūsu pašu razbainieks nudien nebija tāds džentlmenis, kādu viņu ataino skumjā dziesma un viena otra grāmata. No armijas dezertējušais dēlietis laikā no 1920. līdz 1926. gadam izdarīja 30 laupīšanas un 19 slepkavības, nekautrējoties cilvēkus nogalināt pat pāris sviestmaižu dēļ. Un arī ar trūkumcietējiem viņš guvumā nedalījās, ja vien šai kategorijai nepieskaitam ielasmeitas.
Reklāma
Jurajs Janošiks.
Slovāku bandīts, kurš 18. gadsimtā praktizēja Slovākijā, Čehijā un Polijā. Leģendas vēsta, ka viņš, gluži kā angļu kolēģis, Huds, atņēmis naudu bagātniekiem, lai atdotu nabagiem. Daļa taisnības šajos stāstos tiešām ir, jo bijuši gadījumi, kad viņš palīdzējis trūcīgiem cilvēkiem. Savu radošo darbību Janošiks sāka kā zirgu zaglis, vēlāk pievērsās laupīšanai un izcēlās ar to, ka allaž iztika bez cilvēku upuriem. Pēdējais apstāklis gan netraucēja varas iestādēm pēc Janošika notveršanas piespriest viņam nāves sodu.
Grigorijs Kotovskis.
Poļu izcelsmes razbainieks, kurš siroja Krievijas dienvidos pagājušā gadsimta sākumā. Kotovska banda specializējās muižu aplaupīšanā un daļu guvuma atdeva apkārtējiem zemniekiem, kas savukārt slēpa sponsorus no policījas. Pilsoņu kara laikā Kotovskis pieslējās boļševikiem un ātri vien uzkalpojās lidz divīzijas komandieriem, taču drīz pēc kara neskaidros apstākļos viņu nošāva kāds dienesta biedrs.
Salvatore Džuliano.
Pagājušā gadsimta vidus sicīliešu bandīts, kurš kriminālu veiksmīgi apvienoja ar politiku. Proti, Salvatore bija ne tikai laupitājs, bet arī iestājās par Sīcīlijas neatkarību. Policija desmit gadus nespēja tikt galā ar bosiku, kurš darbojās ierobežotajā salas teritorijā. Par to jāpateicas Džuliano labajām atiecībām ar vietējiem iedzīvotājiem, kuriem arī nepatika centrālā vara. Beigu beigās Roma uz Sicīliju nosūtija 1000 vīru lielu vienību, kas tad arī Salvatori ielenca un nolaida no kājas.
Tev patiks šie raksti
Par Džuliano - ja nu kādam vēl pie sirds ir tuva mafijas tēma, tad iesaku palasīt to grāmatu. :)
