Domāju, ka visiem ir zināms placebo efekts, kad slimnieks jūt atvieglojumu no zālēm, kas nesatur nekādu aktīvo komponentu. Taču pastāv ne mazums citu cilvēka psihes īpatnību, ko apraksta dažādas teorijas, par dažām no kurām es arī pastāstīšu.
Psiholoģiskie efekti17
249
2
Vertera sindroms - pašnāvību vilnis, kas rodas pēc kādas masu mēdijos plaši apgaismotās pašnāvības. Nosaukums nācis no Gētes romāna “Jaunā Vertera ciešanas”, kura iznākšana izraisīja daudzus pašnāvību gadījumus visā Eiropā XVIII gadsimta beigās. Amerikāņu sociologs Deivids Filipss pētīja datus par 12585 pusaudžu pašnāvībām un izsecināja, ka vairums pašnāvību notiek pēc kāda televīzijā vai avīžu ziņās aprakstītā pašnāvības gadījuma. Divu mēnešu laikā pēc suicīda gadījuma ‘izreklamēšanas’ notiek apmēram par 58 pašnāvībām vairāk nekā citos periodos. Pašnāvību viļņi rodās kā atdarināšana starp līdzīgā situācijā esošiem cilvēkiem: kad ziņās parādās informācija par kādu pašnāvnieku un viņa rīcības iemesliem, citi, kam ir līdzīgas problēmas (piemēram, nelaimīga mīlestība, zaudēts darbs, smaga slimība), uztver to kā mājienu un izvēlas šķirties no dzīves līdzīgā veidā. Austrijā šo teoriju izmantoja, lai samazinātu pašnāvību skaitu Vīnes metro – nāves gadījumus pārtrauca izziņot, netaisot no tiem ‘sensācijas’, un jau pēc mēneša pašnāvību skaits uz sliedēm samazinājās gandrīz trīsreiz.
Forera efekts (pazīstams arī kā personīgā novērtējuma aplamība jeb Barnuma efekts) ir novērojums, ka cilvēki savas personības aprakstus novērtē kā ļoti precīzus, ja uzskata, ka tie ir izveidoti tieši viņiem, lai gan patiesībā tie ir virspusēji un pietiekami vispārēji, lai atbilstu gandrīz ikvienam. Forera efekts daļēji izskaidro, kāpēc sabiedrībā tik plaši atzīti tādi uzskati un prakses, kā astroloģija, pareģošana un dažu veidu personības testi. 1948. gadā psihologs Bertrams R. Forers saviem studentiem izdalīja personības testu. Pēc testa izpildes viņš pateica, ka katrs no viņiem ir saņēmis unikālu personības analīzi, kas balstīta testa rezultātos, un ka viņiem vajag novērtēt 5 punktu skalā (0 – galīgi nemaz, 5 – pilnībā), cik ļoti rezultāti atbilst viņu pašu domām par sevi. Vidējais novērtējums bija 4,26, bet tikai pēc pēc vērtējumu iesniegšanas Forers atklāja, ka katrs students ir saņēmis vienu un to pašu raksturojumu:
‘’Jums vajadzīgas citu cilvēku simpātijas un atzinība, tomēr sliecaties būt paškritisks. Lai gan jums piemīt šādi tādi trūkumi, kopumā jūs spējat tos kompensēt. Jums piemīt vērā ņemams potenciāls, ko jūs vēl neesat īstenojis. Būdams disciplinēts un spējīgs uz paškontroli ārēji, iekšēji jums ir nosliece uz raizēm un nedrošību. Laiku pa laikam jūs māc šaubas vai esat pieņēmis pareizo lēmumu un vai esat rīkojies pareizi. Jums patīk zināma deva pārmaiņu un dažādības un jūs kļūstat neapmierināts, ja sastopaties ar ierobežojumiem un šķēršļiem. Jūs arī uzskatāt sevi par neatkarīgu domātāju un jūs nepieņemat citu domas bez apmierinošiem pierādījumiem. Bet jūs esat atklājis, ka nav sevišķi gudri būt pārāk atvērtam pret citiem. Reizēm jūs esat ekstraverts, laipns un sabiedrisks, bet citkārt jūs esat introverts, piesardzīgs un distancēts. Daži no jūsu centieniem ir visai nereāli.’’
Vēlākie pētījumi apliecināja, ka cilvēki sniedz augstākus precizitātes novērtējumus, ja izpildās šādi nosacījumi: Cilvēks uzskata, ka analīze attiecas tikai uz viņiem; Cilvēks paļaujas uz testētāja autoritāti; Analīzē iekļautas pārsvarā pozitīvas īpašības.
Cietumnieka dilemma ir viena no spēļu teorijas spēlēm, kad, atkarībā no izvēles,spēlētājs ("cietumnieks") kaut ko iegūst vai zaudē. Šādās situācijās spēlētājam ir jāizvēlas, ko darīt, lai iegūtu sev vēlamo. Neatkarīgi no izvēles, kāds cits (vai arī tomēr pats spēlētājs) kaut ko zaudēs. Teorija paredz, ka spēlētājs izvēlēsies maksimizēt savu ieguvumu, nerūpējoties par citiem un kopējo labumu, jo neuzticēsies citiem spēlētājiem un nepaļausies uz viņu gatavību upurēt savas intereses kopējā labuma dēļ. Tādējādi “nodevība” ir izdevīgāka par “sadarbību”.
Sapira-Vorfa hipotēze apgalvo, ka valodas struktūra nosaka tās lietotāju domāšanu un pasaules uztveri. Cilvēka dzimtā valoda ietekmē viņa attieksmi pret laiku un telpu, tās izteiksmes līdzekļi ierobežo un virza domāšanu noteiktā ceļā. Feministiskā variācijā hipotēze pieļauj, ka mainot valodu var manīt arī pasaules ainu, kur sievietei ir pakļautā pozīcijā, tāpēc tiek piedāvātas valodu reformācijas, piemēram, aizvietojot angļu valodā elementu –man (cilvēks/vīrietis) uz –person.
Sasisto logu teorija - pietiek atstāt nesalabotu vienu izsistu logu, lai drīz apkārtnē visi logi būtu izsisti. Citiem vārdiem, tas, kā mēs izturamies ir atkarīgs, pirmkārt, no mums pašiem, otrkārt, no konteksta – vides un situācijas, tāpēc ja vidē ir acīmredzami nekārtības, haosa, pārkāpumu liecības (sasisti logi, graffiti uz sienām, gruzī uz zemes), katrs nākamais cilvēks izjutīs mazāku diskomfortu un vainas sajūtu, veicot kādu līdzīgu pārkāpumu. Ķēdes reakcijas rezultātā pieklājīgs pilsētas rajons ātri vien var pārvērsties graustu bedri, kur bail rādīties uz ielas. Tas pats attiecas uz interneta vidi - nav jābūt idiotam, lai uzrakstītu idiotisku komentāru, īpaši ja redzi, ka daudzi citi pirms tevis to ir darījuši...
Pierādot šo teoriju tika veikti vairāki eksperimenti, piemēram, šāds – pie divriteņu stāvvietas novietoja zīmi, kas aizliedz zīmēšanu uz sienām, bet uz divriteņu stūrēm piekarināja sporta preču veikala reklāmlapiņas. Atkritumu tvertņu tuvumā nebija, tāpēc divriteņu īpašniekiem bija izvēle paņemt šo reklāmlapiņu līdzi vai nomest zemē, vai pārlikt uz sveša velosipēda. Pēdējie divi varianti tika uzskatīti par sabiedrisko normu pārkāpumu, bet šādi rīkojās aptuveni trešdaļa velosipēdistu. Eksperimentu atkārtoja, pirms tam apzīmējot sienu ar bezsakarīgiem rakstiem, un šajā gadījumā reklāmlapiņas nometa zemē jau divas trešdaļas divriteņu īpašnieku. Tādējādi tika secināts, ka viens noteikumu parkāpums (zīmējumi uz sienām) provocē citus (mēslošanu uz ielas).
Daktera Foksa teorija – pasniedzēja izteiksmīgs sniegums var nomaskēt stāstītā materiāla trūkumus, turklāt klausītāji uzskatīs, ka ir guvuši vērtīgu informāciju. Veicot eksperimentu, Kalifornijas universitātē kādu aktieri lūdz nolasīt lekciju daktera Foksa vārdā. Lekcijas stils bija zinātnisks, bet referāts saturēja daudz pretrunu, vāji skāra tēmu, tomēr aktieris, neko nesaprazdams no paša stāstītā, uzstājās pārliecinoši un spilgti, tāpēc vairums klausītāju atzina, ka ir daudz uzzinājuši. Šī efekta atklāšana iespaidoja pasniedzēju darba novērtēšanu tajās vietās, kur pasniegšana paredz lekciju lasīšanu.
Zeigarnikes efekts – nepabeigto darbību labākā atcerēšanās. Pētījumi liecina, ka darbību, kuru cilvēks nepabeidza vai bijis spiests pārtraukt tās izpildes laikā, viņš atceras aptuveni divreiz labāk nekā veiksmīgi pabeigto. Tas tiek skaidrots ar to, ka pieeja ‘atmiņas failiem’ ir vieglāka tad, ja saglabājas zināma spriedze nepabeigtās darbības dēļ. Darbību pabeidzot, spriedze izzūd un piekļuve atmiņām apgrūtinās.
Tev patiks šie raksti
