Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
1
287

Latviešu tautas folklora padomju varas izpratnē bija pavisam nepareiza. Folkloristiem pārmeta nepilnīgu, nezinātnisku un formālu pieeju folkloras vākšanā, ignorējot folkloras teicēju šķirisko piederību. Tika gan atzīts Krišjāņa Barona veikuma progresīvais raksturs, lai gan vienlaikus dainu klasificējuma sistēma tika atzīta kā nemarksistiska, jo K.Barons iziet no buržuāziska uzskata par cilvēka ģimeni kā sabiedrības pamatvienību.

20. gadsimta 40to gadu beigās un 50to gadu sākumā Latvijas teritorijā tika organizētas vairākas zinātniskas ekspedīcijas ar mērķi vākt, pierakstīt un apkopot ideoloģisku pareizu padomju laika latviešu tautas folkloru. Pēc būtības nelaimīgie folkloristi, kas piedalījās ekspedīcijās, tika nostādīti neizpildāma uzdevuma priekšā - viņiem bija jāatrod un jāpieraksta kolektivizāciju, partiju, Ļeņinu un Staļinu slavinošas tautasdziesmas, parunas vai varbūt arī pasakas. Vairāk nekā skaidrs, ka pēckara Latvijā, kuru smagi skāra represijas un masveida deportācijas, nevienam pat prātā nenāca kaut ko tādu sacerēt. Līdz ar to jebkādi mēģinājumi atrast kādu teicēju ar pareizu tautasdziesmu, lai padomju laika folklora varētu pretendēt uz kaut kādu autentiskumu, jau iepriekš bija lemti neveiksmei.

Visticamāk neveiksmes iespēja nemaz netika pieļauta un rezultātā folkloristi kaut ko arī savāca. Vai patiešām viņiem kāds kādreiz noskaitīja kādu pantiņu vai arī radošās mokās, graužot zīmuļus, viņi paši sadzejoja visas jauno laiku dainas, par to vēsture klusē. Padomju varas izpratnē šāda jaunrade nemaz nebija nekas nosodāms, bet gan pilnīgi pieņemama un akceptējama parādība. 1951.gadā Maskavā sarīkotās Vissavienības etnogrāfiskās apspriedes laikā šāda jaunrade jau tika pasludināta kā obligāti izpildāma direktīva: "Folkloristam aktīvi jāpiedalās folkloras jaunradē, jāpalīdz radīt idejiski augstvērtīgu laikmetīgo folkloru, jāapkaro viss nezinātniskais, arhaiski nevērtīgais, neidejiskais tautas daiļradē"

Latviescaronu padomju... Autors: kmihs Padomju laiku folklora
1.

Latviešu padomju sakāmvārdi un parunas parsvarā sastopami par kolhozu tēmu:

- Viensētā dzīvoja skrandās staigāja, kolhozā iegāja, svārkus uzvilka.

- Labs priekšsēdātājs neklaiņās zīda kreklu apvilcis.

- Rudenī algas dalīšana izārstēs sliņķus.

- Budzim budža daba (sunim suņa daba parfrāzejums).

Latviescaronu padomju... Autors: kmihs Padomju laiku folklora
2.

Latviešu padomju pasakas atrast man neizdevās, jo laikam tādu nemaz nebija. Tas varētu būt saistīts ar to, ka pasakās tradicionāli sastopami dažādi fantastiski parspīlējumi. Sacerēt stāstiņu ar Ļeņinu, Staļinu vai darbīgu kolhoza priekšsēdētaju galvenajā lomā, kurš veic kaut ko fantastiski pardabisku, padomju folkloristiem laikam tomēr bija par sarežģītu. Rezultāts visticamāk būtu izdevies nedaudz dīvains vai smieklīgs.

Tomēr ir radīts tāds žanrs kā latviešu padomju nostāsti. Nav gan viņi pārak bieži sacerēti vai savākti un galvenajās lomās nav Lāčplēsis vai trešais tēva dēls, bet gan pavisam citi personāži, piemēram, varonīgais sarkanais partizāns Imants Sudmalis:

- Stāsts par Imantu Sudmali. Riez Imants ar diviem partizāniem bija devies vienā no saviem parastajiem izlūku gājieniem Latgalē. Uzdevums jau bijis veikts, kad viņš izdzirdējis mūzikas skaņas kādās tuvējās mājās. Imants, kas nepameta nenoskaidrotu nevienu sīkumu, nolēma pārbaudīt, kas par cilvēkiem tur priecājas. Izrādījās, ka telpa pilna šucmaņu, kas, ieročus nolikuši kaktā, uzdzīvoja. Imants ar viņam piemītošo aukstasinību sāka rīkoties. Vienu partizānu nolika par sargu, bet kopā ar otru devās iekšā telpās. Iekarsušie šucmaņi ienācējiem nepievērsa gandrīz nekādu vērību. Imants mierīgi noņēmis savas brilles, noslaucījis tām stiklus, tad atkal uzlicis un teicis: "Un tagad, kungi, rociņas gaisā!" Un pagriezis pret tiem savu automātu. Šucmaņus, likās, bija ķēris zibens no skaidrām debesīm. Dažus mirkļus tie sēdēja mēmi un nekustīgi kā sālstabi, tad lēnām sāka celties rokas.

Latviescaronu padomju... Autors: kmihs Padomju laiku folklora
3.

Latviešu padomju folklorā tika iekļautas kara laika anekdotes, kurās izsmiets Vācijas okupācijas režīms un tā līdzskrējēji. Tās radās 1943.-1944.g. un ilustrē latviešu tautas neapmierinātību ar nacistu okupācijas režīmu. Šīs anekdotes tiešām var pieskaitīt pie latviešu politisko anekdošu žanra paraugiem, bet pēc kara situācija mainījās - pie varas bija padomju režīms, bet stāstīt anekdotes esošo varu bija ļoti riskanti. Ja kāds folklorists arī kādu anekdoti par to dzirdēja, tad noteikti nepierakstīja kā ideoloģiski nepareizu. Bija atsevišķi mēģinājumi sacerēt padomiskas un pareizas anekdotes par budžiem, Čērčilu un Trumenu, bet rezultāti bija nožēlojami un nepublicējami.

Ilustrācijai dažas anekdotes par nacistu režīmu:

 

- Kādā latviešu mājā ienācis vācu kareivis, nolicis uz galda zobenu un teicis: "Es tagad šeit esmu noteicējs". Pēc brītiņa atnācis no lauka saimnieks, nolicis blakus mēslu dakšas un teicis: "Jaunskungs, Jums pie tik liela naža vajag arī lielu dakšu".

 

- Vistas pašnāvība. Pēc tam, kad vācieši pieprasīja no katras vistas nodot 70 olu gadā, Asūnes pagastā notika šads gadījums - kads zemnieks krustcelēs pakāra vistu un pielika klāt zīmīti ar šādu saturu: "Godātais ģenerālkomisār! Nevainojiet, nesodiet saimnieku par manu nāvi. Es nespēju priekš Jums izdēt 70 olu un tāpēc labprātīgi dodos pašnāvībā. Manas mirstīgās atliekas lūdzu ieskaitīt mana saimnieka gaļas nodevās."

 

- Rīgā nevar dabūt gaļu tāpēc, ka visi teļi leģionā, cūkas augsstos amatos un visas govis staigā ar vāciešiem.

Latviescaronu padomju mīklas... Autors: kmihs Padomju laiku folklora
4.

Latviešu padomju mīklas tika radītas esošu tekstu aizstājot ar pārveidojumiem, veidojot anagrammas (šī veida mīklas gan izdevušās visai ērmīgas) vai arī vienkārši sacerot:

- tērauda sunīt's maju sargā

atminējums: atslēga (šis ir neparveidots nepadomju variants)

- tērauda sunītis milzu vērtības sargā

atminejums: kolhoza klēts atslēga

- kas dara piecus darbus reizē

atminējums: kombains

- Gaidris Irbe. Kas ir šis jauneklis?

atminējums: brigadieris

- Pēteris Salna, Ādams Kāpējs, Gustavs Alvoša. Ko gaida šie jaunieši?

atminējums: Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas

- Balva Pavārs, Irina Bīlāks. Kāds ir šo jauniešu darba mērķis?

atminējums: vairāk labības virs plāna.

 

Latviescaronu padomju... Autors: kmihs Padomju laiku folklora
5.

Latviešu padomju tautasdziesmas ir visplašāk pārstāvētais padomju folkloras žanrs un tajās ir apdziedāts viss spektrs, kas ir aktuāls padomju folklorai - Ļeņins, Staļins, partija, kolektivizācija, tautas ienaidnieki un imperiālisti - kara kurinātāji.

 

Ļeņins tautu aicināja

Kopā darbus apvienot,

Staļins visus iemācīja

Kopā sēt, kopā pļaut.

 

Staļinam pateicos

Par pensijas devumiņu;

Gods un slava Staļinam

Par vecīšu apgādību.

 

Par mūsu nākotni -

Gaišu un priecīgu

Partijai, Staļinam

Dižais paldies.

Aiz jūrām... Autors: kmihs Padomju laiku folklora
6.

Aiz jūrām Čerčilkungs

Atombumbu vicināja.

Nebrauc tuvu, Čercilīti,

Ar savām mašīnām.

Nogrims tavas gaisa bumbas

Dziļā jūras dibenā.

 

Bumba, bumba, atombumba!

Tā kliedz miera ienaidnieki.

Nost ar karu! Nost ar karu!

Tā sauc visi darbaļaudis.

Nebrēc budzi nebēdāJa neņem... Autors: kmihs Padomju laiku folklora
7.

Nebrēc, budzi, nebēdā,

Ja neņem kolhozā.

Tev palika tā maizīte,

Ko atņēmi gājējiem.

 

Budzis brēca, budzis kliedza,

Kolhozā neiešot.

Ej pie velna mālus mīt,

Nav tev vietas kolhozā.

 

Kas kaitēja nedzīvotDižajā... Autors: kmihs Padomju laiku folklora
8.

Kas kaitēja nedzīvot,

Dižajā kolhozā,

Brīvi ļaudis, brīvas domas,

Priecīgs darba darītājs.

 

Kolhoznieki mežā brauca,

Galvā caunu cepurītes;

Kolhoznieces govis slauca,

Dzeltenām kurpītēm.

1
287

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [11]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Anonīms
Anonīms 10.01.18 11:40  
 
4
0
Intresanti
SAMSS avatars
Medaļa SpoksMedaļa RainisMedaļa Patīk komentārs
  SAMSS 10.01.18 08:48
 
4
0

  

Drakonvīrs avatars
Medaļa RainisMedaļa RecidīvistsMedaļa Dienas doma
  Drakonvīrs 13.01.18 03:19  
 
2
0

atbildot uz HUGO komentāru " ha .;.padomju laikā BIJA latviešu tauta... "

Tā bija mākslīga folklora, kas tika radīta, lai Krišjāņa Barona savāktās dainas nobīdītu malā. Un to apzinājās arī paši folkloristi. Varu to droši apgalvot, jo pats no 1985 līdz 1990.g. strādāju ZA Valodas un literatūras institūtā, kur ar folkloras pētīšanu nodarbojās vesela nodaļa.

P.s Hugo jau arī neizklausās latvisks vārds..

Liene Bērziņa2 avatars
Medaļa Spoks
  Liene Bērziņa2 12.01.18 19:37
 
2
0

Juris1604 avatars
Medaļa Misija izpildītaMedaļa NastijsMedaļa Dienas doma
  Juris1604 12.01.18 19:00
 
2
0

      

rasiks avatars
Medaļa FraktālisMedaļa Patīk komentārsMedaļa Autoklikeris
  rasiks 10.01.18 10:46
 
2
0

Paldies par labu rakstu!

Anonīms
Anonīms 15.01.18 08:50
 
0
0

Kopumā jau reti kurš neatzīs, ka cilvēkam vienkāršajam tajos laikos bija vieglāk

9K116 avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas domaMedaļa Rainis
  9K116 13.01.18 08:45
 
0
0

Neaizmirstiet Līgodziesmu `mūsu draugi vjetnamieši`

https://www.youtube.com/watch?v=eUsw8-jJ680

Anonīms
Fugu 10.01.18 16:19  
 
0
0
"Sacerēt stāstiņu ar Ļeņinu, Staļinu vai darbīgu kolhoza priekšsēdētaju galvenajā lomā, kurš veic kaut ko fantastiski pardabisku, padomju folkloristiem laikam tomēr bija par sarežģītu." Tā var domāt tas, kurš nesaprot padomijas patieso dabu, komunists, sapīpējies dīkdienis, vai mentāli atpalicis indivīds. Viss pārdabiskais tika aizliegts, tai skaitā baznīcu.
FirstWill avatars
Medaļa Vampīru klana biedrsMedaļa Dienas domaMedaļa Vampīru klana biedrs
  FirstWill 11.01.18 17:43  
 
1
3
atbildot uz HUGO komentāru " ha .;.padomju laikā BIJA latviešu tauta... "

Kam vajadzīga tik ļoti folklora, ja ir citas, labakas izklaides? Nevienam. Tikai tu nezkapēc negribi to saprast. Tāda lieta kā nacionālā identitāte vairāk traucē, nekā palīdz. Ir daudzi cittautieši kas saka, ka nemācisies latviešu valodu, jo ir no viņu tauta ir liela un varena. Ir daudzi latvieši un citi, kas domā ka viss ir pārdots,nesaprotot kā strādā investīcijas, un dzīvojot no algas līdz algai, bet toties strādājot latviskā vidē. Tanī pat laikā vispār izmantojot labi ja 1% no latviskām tradīcijām ikdienā, bet tikai strādājot un strādājot, un domājot ka labāk mazāk, bet toties latviskā vidē. Es ceru, ka kādā brīdī beidzot atnāks sapratne, ka dzīve ir viena, un ja dzīvo nabadzība, tad tev būs pilnīgi vienalga par tradīcijām, jo tas tevi neskars ikdienā praktiski necik. Es piemēram, neredzu jegu, kāpēc man jādzīvo sliktākos apstākļos, bet toties "ar tradīcijām.". Es labāk braucu ārzemju bmw, strādāju ārzemju firmā un apmeklēju lielus, internacionus pasākumus, nevis lecu pāri ugunskuram un ēdu sēnes.

Anonīms
HUGO 10.01.18 13:25
 
2
5

ha .;.padomju laikā BIJA latviešu tautas folklora --visur..katrā republikā tika izceltas TĀS tautas  kultūra un folklora..taču šodien šie plebeji uzskata ,ka viņiem tas viss bijis nepareizi--taču ir viens bet --ŠOdien vairs nav latviešu tautas folklora--tā ir tikai un vienīgi šovu un naudas iegūšnas interesēs..kā lai citādi izskaidro to ,ka arvien vairāk tā saucamie latvieši pār- ārzemjojas?? PAT LATVISKI VĀRDI BĒRNIEM VAIRS NETIEK DOTI TIEM PIEDZISMSTOT.