Nāvējošie priekšmeti mājās 120 gadus atpakaļ5

3. Vannas istaba un tualete tādas, kādas mēs tās zinām, ir 19.gs. izgudrojumi, taču sākotnēji tās bija vienas no visbīstamākajām vietām namā. Pirms ūdenskrānu pilnveidošanas bieži bija gadījumi, kad cilvēki applaucējās ar verdošu ūdeni. Savukārt tualetē nekad nevarēji būt drošs par savu dzīvību cita iemesla dēļ. Angļu laikrakstos sagabājušās ziņas par spontānām eksplozijām tualetēs. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka viegli uzliesmojošas gāzes (kā metāns un sērūdeņradis, kas iztvaiko no cilvēku izkārnījumiem) uzkrājās kanalizācijas caurulēs un, sākotnēji, varēja izplūst atpakaļ mājā, kur tās viegli aizdedzinātu sveces liesma. Dažādie izgudrojumi laika gaitā novērsa šo gāzes noplūdes problēmu.

4. Tā kā nami bieži tika celti lielā steigā, vieta, ko regulāri atstāja novārtā, bija kāpņu telpa, īpaši tā, kas paredzēta kalpotājiem. Būdamas pārāk stāvas, pārāk šauras un nevienmērīgas, trepes bija nāvējoša konstrukcija. Īpaši sarežģīti un riskanti bija kalponēm, kam bija jāvalkā gari svārki un bieži pa kāpnēm jānēsā smagas lietas.

5. Britu izgudrotājs Aleksandrs Pārkss radīja vielu, ko mūsdienās saucam par plastiku. Viņš to nokristīja par pārkesīnu, taču drīz vien tas kļuva pazīstams ar amerikānisko nosaukumu "celuloīds". Šis agrīnais plastmasas paveids bija īpaši iekārojams, jo ļāva tādus priekšmetus kā ķemmes, biljarda bumbas un piespraudes (ko iepriekš veidoja no ziloņkaula) saražot ļoti lēti. To pat izmantoja, lai iestīvinātu kreklu apkakles un aproces. Diemžēl, celuloīds ir viegli uzliesmojošs un, kad tas degradējas, tas var pat pašaizdegties un spēcīga sitiena rezultātā pat eksplodēt. Ne visai ideāli biljarda bumbai.

6. 19.gs. vidū cilvēki uzzināja par mikrobu eksistenci. Tas viņiem lika vairāk uzmanības pievērst tīrībai, un dažādi tīrīšanas līdzekļi kļuva ļoti populāri. Problēma tāda, ka dažādās skābes un tīrītāji tika pildīti tādās pašās pudelēs kā, piemēram, eļļa un spirts. Kodīgais nātrijs un cepamais pulveris tika pārdoti gandrīz pilnībā identiskās paciņās, un tos itin viegli varēja sajaukt. 1888.gada septembrī laikraksts "Aberdeen Evening Express" ziņoja, ka 13 cilvēki saindējušies ar karbolskābi, un citviet, ka vienā gadījumā pieci cilvēki miruši. Tikai 1902.gadā Lielbritānijā ieviesa Farmācijas aktu, kurā tika noteikts, ka bīstamu ķīmisko vielu iepakojums nedrīkst būt līdzīgs nekaitīgu šķidrumu iepakojumam.

7. 1898.gadā tika atklāts jauns, pārsteidzošs elements. Kā enerģijas un gaismas avots tas fascinēja cilvēkus, un to ātri vien sāka izmantot visdažādākajos izstrādājumos - cigaretēs, prezervatīvos, kosmētikā, svecēs, zobu pastās un pat šokolādēs. Un, protams, visvairāk to pielietoja pulksteņu ražotāji, ar to izkrāsojot ciparnīcas, lai tās tumsā spīdētu. Problēma? Šo elementu atklāja Pjērs un Marija Kirī (kura no tā galu galā arī nomira), un šis ir viens no visvairāk radioaktīvajiem metāliem - Rādijs. Ja cilvēks ir pietiekami dumjš, lai to norītu, viņš var rēķināties ar anēmiju (mazasinību), kaulu sadrupšanu, žokļa nekrozi un leikēmiju.

8. Vēl viens "brīnummateriāls" tika atklāts apmēram tajā pašā laikā - materiāls, kas nebija aizdedzināms, bija lēts un tīrs. To, tāpat kā rādiju, 20.gs. sākumā izmantoja teju vai visos sadzīves priekšmetos - matu žāvētājos, grīdas flīzēs, krāsns cimdos, rotaļlietās, notekcaurulēs, kā izolācijas materiālu un  pat apģērbos. Kā mums zināms tagad, asbests (kā šo brīnumlīdzekli sauc) ir nāvējošs. Asbesta šķiedras var iekļūt elpvados un radīt neatgriezeniskus plaušu bojājumus. Joprojām nav zināms pat aptuvens skaits asbesta upuru, jo to daudzums ik dienas pieaug.

9. Ledusskapji privātmājās parādījās 20.gs. sākumā. Savam nolūkam tie kalpoja labi, turklāt norādīja uz īpašnieka visai lielo turību (jo maksāja visai lielu naudu). Tomēr to sākotnējā dizainā bija viena problēma - no tiem izkļuva tādas toksiskās gāzes kā amonjaks, hlormetāns un sēra dioksīds, kas izraisa bojājumus elpceļos un var viegli novest līdz nāvei.

10. Visbeidzot, kaut kas, no kā joprojām jābūt uzmanīgiem savās mājās. Elektrība. Elektrības atklāšana bija apbrīnojams izgudrojums. Sākumā cilvēki īsti nezināja, kā ar to apieties - agrīnās brīdinājuma zīmes brīdināja cilvēkus netuvoties rozetei ar iedegtu sērkociņu. 20.gs. sākumā energokompānijas centās ieinteresēt klientus ar elektroierīcēm, kas paredzētas ne tikai apgaismei. Dažas no tām bija visai sliktas idejas - elektriskais galdauts, kurā varēja pa tiešo iespraust spuldzes, nebija lieta, uz kā nejauši apgāzt ūdens krūzi. Lielākā problēma gan slēpās faktā, ka katrā namā bija ne vairāk kā divu kontaktu. Ļaudis mēģināja vienam kontaktam pieslēgt vairākas ierīces, kas bieži noveda pie tā, ka viņus nosita ar elektrību. Tāpat elektrības vadiem tolaik nebija izolācijas, un nejaušības gadījumā pat pieskāriens sienai, kurā nepietiekami dziļi ievilkts vads, nozīmēja nāvi.

Paldies par lasīšanu un vērtēšanu! Nākamnedēļ vēl šis tas no 19.gadsimta Anglijas, kā arī stāsts par ļaunāko cilvēku pasaulē!

P.S. Ceru, ka pavisam drīz izdosies pabeigt otro daļu rakstu sērijā par Grobiņas senkapos atrastajām senlietām. Pirmā daļa šeit