Mirins Dajo. Caurdur viņu, bet tam nekas nebūs.105

Tā klaiņojot un eksperimentējot pagāja divi gadi. Rezultātā viņš ieguva artista licenci un aizbrauca uz Šveici. 1947. gada vasarā Cīrihē Mirins Dajo izgāja uz teātra skatuves un palūdza asistentam, lai tas izdur viņam cauri paukošanas zobenu. Asmens caurdūra vairākus dzīvībai svarīgus orgānus, bet Dajo ne tikai nenomira, pat ārstu nepasauca. Lieki teikt, cik lielu iespaidu izrāde atstāja uz publiku.

Pa Šveici sāka klīst šokējošas baumas par neievainojamo viesi. Vieniem likās, ka Cīrihē ir ieradies jaunais Jēzus, citiem, ka Sātans. Ārēji mākslinieks derēja abām lomām. Mīklas atrisināšanai steidzīgi bija nepieciešams mācītājs vai ārsts. Ārsts Hans Naegeli-Ošords apņēmās pārbaudīt faķīra dievišķību pirmais. Viņš paaicināja Mirinu uz Cīrihes slimnīcu apskatei. Uz svinīgo apspriedi atnāca daži desmiti mediķu, studentu un reportieru no vietējās preses. Visi, kā viens, bija pārsteigti pēc ieraudzītā. Ziņkārīgo acu priekšā faķīrs izģērbās līdz jostasvietai, pameditēja minūtes divdesmit un atkal, kā iepriekš teātrī, palūdza sevi caurdurt ar floreti cauri sirdij, plaušām un nierēm. Apkārt stāvošie ārsti palika nemierīgi, redzot ar asu tēraudu caurdurto Dajo. Pārliecinājušies, ka acīmredzamas krāpšanās nav, tie piedāvāja viesim veikt rentgena uzņēmumu. Faķīrs piekrita un pats ar savām kājām, izbijušos aculiecinieku izbrīna skaņu pavadīts, iegāja rentgena kabinetā. Bildes apliecināja: florete atrodas tur, kur tā bija mērķēta, bet pamanāmi orgānu savainojumi netika ievēroti. Kad ieroci izvilka, uz asmens bija asinis, bet no knapi saredzamajām rētām nekas netecēja.

Tā paša gada rudenī Mirinam atkal tika veikta apskate, šoreiz Bāzelē. Ārsti nolēma pamēģināt caurdurt brīnum-cilvēku pašrocīgi un izdarīja to, pēc Dajo teiktā, diezgan parupji. Uz atbildi Jums nesāp? faķīrs parikšoja pa slimnīcas zālāju. Neviens muskulis uz sejas neietrīcējās, neviena lieka skaņa netika izdvesta, izņemot fotoaparātu klikšķēšanu.

Mirins Dajo bija ļoti reliģiozs cilvēks un daudzi tabloīdi savās sensācijās sauca viņu par mesiju. Runā, ka viņš svēti ticēja savai nozīmei miera misijā, bija spējīgs dzirdēt balsis, kas viņu it kā vadīja uz patieso garīgo ceļu. Publiskās uzstāšanās bieži vien pavadīja sprediķi par pazemību un pret karu. Balss viņam bija klusa, bet harizmātiska.

Kā tas izdevās, ka traumas faķīram nenodarīja būtisku kaitējumu, neviens tā arī neuzzināja. Pats Mirins apgalvoja, ka nevis metāls caurdur viņa ķermeni, bet gan otrādi. Tā radās versija par viņa orgānu elastīguma anomālijām. Vienreiz, lai kliedētu šaubas par blēdībām, Dajo palūdza cauri izdurt viņam trīs caurules, un laist caur tām ūdeni. Līstošā ūdens skaņa nogrima publikas ovāciju skaļumā.

Austrumu faķīri nereti caurdur sev zobenus un spieķus, lai neļautu publikai žāvāties, bet dara to drošās vietās, piemēram, tur, kur veidojās tauciņi. Tā, kā to darīja Mirins Dajo, atkārtot nav mēģinājis neviens, jo tas ir ārkārtīgi bīstami dzīvībai.

Tāpat kā Jēzus Kristus, arī Dajo misija uz Zemes ilga apmēram trīs gadus. 1949. gadā kaut kādas balsis iečukstēja viņam Arnold, norij adatu! ko mākslinieks arī izdarīja. Divas dienas asa un gara adata atradās ķermenī, pēc tam ārsts to izvilka, pielietojot vispārēju narkozi. Atrodoties slimnīcā uz gultas, Mirins ieslīga transā, neizejot no tā nomira pēc 13 dienām. Sekciju veica nekavējoties un noskaidroja, ka mira neparastais cilvēks no aortas plīsuma. Par laimi personīgajam Dajo ārstam De Grootam, ka viņš nebija klāt pie adatas norīšanas. Savādāk mediķim nāktos stāties tiesas priekšā. Ir arī saglabājušies video ieraksti ar nepārspējamā faķīra eksperimentiem.