Iela Edinburgā, kurā nelaimīgu cilvēku ciešanām un skumjām nav bijis gala. Stāsts par vienu no spokainākajām ielām pasaulē, kur vēl joprojām klejo viņu dvēseles.
Mērijas iela13
340
0
Mērijas iela Edinburgā (Skotijā) ir zināma kā “skumju un ciešanu iela”, jo tā bija vieta, kur no mokošās slimības cieta un nāvi gaidīja neskaitāmi buboņa mēra slimnieki. Lai arī mūsdienās tai ir pievienota mūsdienīga ventilācijas sistēma un maznozīmīgi mūsdienīgi elementi, tā praktiski ir palikusi nemainīga jau kopš 17. gadsimta, saglabājot savu oriģinālo izskatu un auru. Šī iela ir zināma kā viena no spokainākajām un nolādētākajām ielām pasaulē.
Šī iela pati par sevi atšķiras no parastas ielas. Tā ir ļoti šaura un katrā tās galā ir durvis, pa kurām var ienākt vai iziet. Gar to slejas tikai dažus stāvus augsti nami Ielas nosaukums radās par godu Karaļa Aleksandra meitai Mērijai. Kādreiz tā bija tirgotāju ieliņa, uz kuru pārdot dažādus sīkumus skrēja arī karaļa meita. Tāpat netālu atradās govju kūts, kur tika vesti lopi pirms kaušanas. Mērijas ielas apmeklētāji atklāj, ka patiesībā kūts aromāts nedaudz ir jūtams vēl tagad.
Kā jau visās mazās ieliņās, kurās pārsvarā dzīvoja nabadzīgākie cilvēki, pa Mērijas iela visu laiku skalojās dažāda veida sadzīves atkritumi, kuri bez brīdināšanas burtiski tika lieti pāri cilvēku galvām pa māju logiem. Šīs ielas vēsture jau sākotnēji bija nabadzīga un netīra. Līdz tā kļuva par ielu, no kuras sāka izvairīties visi Edinburgas iedzīvotāji…
1645. gadā pilsētu pārņēma iznīcinošais buboņa mēris. Tālākā ielas vēsture ietver vien šausmas, sāpes un cilvēku skumjas. Tika nolemts, ka ielai tiks veidoti griesti, lai tā būtu pilnībā noslēgta. Liela daļa griestu tika veidota no mēra upuru līķiem, kremējot tos un pelnus izmantojot kā celtniecības pamatmateriālu.
Uz durvīm, aiz kurām dzīvoja ģimenes, kurā bija kaut viens mēra slimnieks, ar baltu krītu tika uzvilkts “X”, lai cilvēki zinātu, ka no šīs ģimenes jāizvairās. Cilvēki meta uz šo māju sliekšņa ēdienu, lai tikai ģimene paliktu mājā un nenāktu ārā. Arī pēc tam, kad slimnieks bija miris, ģimene vēl 6 nedēļas nedrīkstēja kontaktēties ar pārējiem cilvēkiem, paliekot pilnīgi izolētiem.
Pēc tam, kad buboņa mēra šausmas bija beigušās, Mērijas ielu pārņēma šajās sienās mirušo cilvēku dvēseles. Un tas nav izdomājums vai mīts. Cilvēki jau ir pieraduši, ka pastaigājoties pa šo ielu, pazib miglains tēls vai pamestajās telpās atskan spokainas skaņas. Cilvēki Mērijas ielu kopš šausmīgās slimības beigšanās ir pametuši, atstājot to Mērijas ielas spokiem.
Vislabāk zināmais spoks Mērijas ielā ir Annija. Viņa no mēra mira tīnes vecumā. Runā, ka meitenes vecāki atstāja Anniju nomirt vienu, paši pametot mājas, tāpēc meitenes dvēsele ir īpaši nemierīga un visbiežāk parādās cilvēku ceļā. Annijas mājai ir pat dots savs nosaukums “Annijas istaba” (Annie’s Room”), lai cilvēki zinātu, ka šajā vietā mīt Mērijas ielas iespējams, ka skumjākā un labsirdīgākā dvēsele, kurai visvairāk trūkst cilvēku mīļuma.
Daudzi tūristi, pastaigājoties pa Mērijas ielu, atstāj pie Annijas durvīm saldumus un dāvanas mazajai meitenei. Ja vēlies apmeklēt Mērijas ielu, neaizmirsti arī tu nopirkt kādu mantiņu Annijai…
Tev patiks šie raksti
