Latvija Pirmā pasaules kara laikā24

No pirmskara gados plaukstošās Rīgas rūpniecības 1915. gadā nebija palicis nekas, jo fabriku iekārtas kopā ar strādniekiem, meistariem un inženieriem bija izvestas uz Krieviju.

1915. gada rudenī tika dibināti latviešu strēlnieku bataljoni - pirmās latviešu nacionālās karavīru vienības. Krievijas armijas sastāvā latviešu strēlnieki aizstāvēja savu zemi pret vācu iebrucējie un ar lielu izturību un varonību iemantoja leģendāru slavu. Pēc divu gadu ilgām asiņainām kaujām Latvijā, krievu armijai atkāpjoties, arī latvieu strēlnieki pameta dzimto zemi. Viņu lielākā daļa turpināja cīņas padomju varas pusē. Slimības, ievainojumi un bads aizrāva nebūtībā tūkstošus. Tikai 20. gadu sākumā, pēc Krievijas Pilsoņu kara beigām, padomju valdība atļāva strēlniekiem atgriezties Latvijā. Daļa bijušo strēlnieku un kara laika bēgļu bija aizrāvušies ar boļševiku jeb lielinieku idejām un savu turpmāko dzīvi sasitīja ar Padomju valsti. Daudzi kļuva par augsta ranga ierēdņiem. Sākoties padomju varas represijām 30. gadu otrajā pusē, absolūtais vairums PSRS dzīvojošo latviešu, kas ieņēma augstus posteņus valstī, tika nošauti.

Pirmā pasaules kara laikā Latvijā daudzi atbalstīja galēji kreisās idejas. 1917. gada Oktobra apvērsuma iedvesmoti un V. Ļeņina atbalstīti, latviešu lielinieki nodibināja tā saukto Iskolata republiku - padomju varas pārvaldītu teritoriju vaču armijas neokupētajā Latvijas daļā, kas pastāvēja līdz 1918. gada februārim, kad tika okupēta visa Latvijas teritorija. 

Izmantojot abu karojošo lielvaru - Vācijas un Krievijas - vājumu, Latvijas politiķi tūlīt pēc Pirmā pasaules kara beigām lika pamatus neatkarīgajai Latvijas valstij.