Skaidrs, ka kosmosā ir pilnīgi citādi apstākļi nekā uz Zemes . Turp grūti nokļūt, uzturēties, nokļūt, ne mazāk sarežģīti uzturēties, un bīstams ir arī ceļš mājup . Bet vai zini, kas tieši tur ir citādāks nekā uz Zemes ?
Kosmosā viss dīvaini .3
124
0
Tur rozes smaržo citādi un uguns deg ar savādu liesmu... Tā liriski varētu iesākt šo stāstu . Šoreiz iztiksim bez lirikas un labāk ķersimies klāt reāliem faktiem .
Svece deg ar apaļu liesmu !
Ziemassvētkos un Vecgada vakarā esam pieraduši priecāties par mirdzošajām sveču liesmiņām smaržīgās egles zaros . Lai arī astronauti svecītes gadu mijā nededz, ar uguni viņi tomēr spēlējas, bet tikai tādēļ, lai noskaidrotu, kā tā uzvedas mikrogravitācijas apstākļos . Šīs zināšanas ir vērtīgas, ne tikai lai izprastu liesmas dabu, bet arī veidotu efektīvākas ugunsdrošības un dzēšanas sistēmas kosmosa kuģos .
Pavēro sveces liesmu ! Tā spītīgi ceļas augšup, lai kā tu sveci pagrieztu . Savukārt kosmosā sveces liesma plešas vienmērīgi visos virzienos - kā bumbiņa !
Pie vainas spiediens .
Liesmas formu nosaka gaisa spiediens . Jo tuvāk Zemes virsmai, jo gaisā vairāk molekulu un attiecīgi arī lielāks spiediens . Siltais gaiss pie liesmas pamatnes uzkarst un izsplešas . Tā kā tuvāk pie virsmas ir vairāk molekulu, aukstā gaisa daļiņas spiež uz siltajām un neļauj tām izsplesties uz sāniem . Savukārt virzienā uz augšu spiediens samazinās, tāpēc karstajam gaisam vieglāk izplesties augšup, un liesma izstiepjas . Kosmosa kuģī, kur gaisa molekulas ir vienmērīgi izkārtojušās visos virzienos un attiecīgi gaisa spiediens ir vienāds, siltās molekulas no visām pusēm vienmērīgi spiež aukstās daļiņas, nodrošinot sfēriskas formas liesmas veidošanos .
Sveces liesmas formu uz Zemes un kosmosā nosaka gaisa spiediens .
Reklāma
Katliņā viens burbulis .
Ne mazāk dīvaini kosmosā uzvedas vārošs ūdens . Uz Zemes virtuves katliņā veidojas tūkstošiem sīku ūdens tvaika burbulīšu . Savukārt mikrogravitācijas apstākļos jeb kosmosaā katliņā dejo viens vienīgs milzīgs tvaika burbulis .
Līdz pat 90. gadu sākumam fiziķiem nebija skaidrs, kā kosmosā norit vārīšanās . Tāpēc piecu vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģu misiju ietvaros zinātnieki un inženieri uzvārīja kosmosā dzesēšanas šķidrumu . Lai arī zinātnieki atzīst, ka ir aizraujoši lūkoties, kā kosmosā vārās šķidrums, šis eksperiments ir vairāk nekā izklaide . Iespējams, šīs zināšanas noderēs, lai nākotnē veidotu daudz efektīvākas kosmosa kuģu dzesēšanas iekārtas . Kas zina, varbūt reiz saules sakarsētais ūdens tvaiks griezīs turbīnas kosmiskajās stacijās un ražos mums enerģiju .
Viens liels burbulis - tā ūdens vārās kosmosā .
Limonādi astronautiem nepiedāvājiet .
Kā būtu ar glāzi burbuļojošas limonādes ? Neapvainojies, bet astronauts, visticamāk, no tās atteiksies . Šis it kā parastais visdažādāko krāsu un garšu dzēriens, ko esam pieraduši dzert ikdienā un svētkos, kosmosā uzvedas pavisam dīvaini . Gāzes burbulīši, kas dzeršanas procesā tik patīkami kņudina degunu, kosmosā neceļas augšup . Kāpēc ? Lai darbotos cēlējspēks, kas gāzes burbulīšus izspiež no blīvāka šķidruma, ir nepieciešama gravitācija . Burbulīši pat pēc limonādes malka norīšanas paliek šķidrumā . Līdz ar to gāzes, kuras uz Zemes ''izburbuļo'' no atvērtas pudeles vai arī izdalās atraugājoties, mikrogravitācijas apstākļos ceļo pa astronautu gremošanas sistēmu, radot ne pārāk patīkamu sajūtu .
Eksperimenti ar kokakolu .
Protams, pirms atteicās no gāzētajiem dzērieniem, astronauti pārliecinājās, kā kosmosā uzvedas kokakola . 1985. gadā kosmosā aizlidoja pirmās saldā dzēriena bundžiņas . Lai gan toreiz kokakola nebija pārāk baudāma, astronauti atzina, ka eksperiments esot bijis jautrs . Varam taču iedomāties, jo gāzes burbulīši palika viņu organismā... Savukārt kokakolas ražotāji apņēmušies izveidot tādu kolu, lai dzirkstošais dzēriens turpinātu savu uzvaras gājienu ne tikai uz Zemes, bet arī uz Mēness, Marsa un, kas zina, varbūt iegaršotos arī ciplanētiešiem .
Reklāma
Rozei jauna smarža .
Plašas iespējas kosmosā veras smaržu ražotājiem . Jo īpaši veiksmīga izrādījās NASA un Starptautiskās aromātu un smaržvielu kompānijas (IFF) sadarbība . Vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa ''Discovery STS-95'' misijas laikā kosmosā pabija ne tikai līdz šim visvecākais cilvēks (77 gadi), bet arī sārta roze . Šajā eksperimentā izdevās apstiprināt pieņēmumu, ka kosmosā puķes smaržo citādi . Ēterisko eļļu izdalīšanās ir atkarīga no vides, kādā augs atrodas, tādēļ pats par sevi saprotams, ka šīs smaržīgās un gaistošās vielas kosmosā uzvedas citādi nekā uz Zemes, veidojot interesantas kombinācijas . Eksperimenta veicēji atklāja, ka roze bija radījusi pavisam jaunu smaržu, kāda neveidojās uz Zemes . Jaunatklāto aromātu vēlāk izmantoja kompānija ''Shiseido'', izveidojot smaržu līniju ''Zen'' .
Rozes kosmosā radīja pavisam jaunu aromātu, kas uz Zemes iepriekš nebija sastopams .
Baktērijas bīstamas astronautiem .
Arī baktērijas kosmosā neaug kā uz Zemes - dažas tur vairojas zibenīgi, dažām mainās forma, savukārt citām parādās rezistence jeb izturība pret antibioikām . 2006. un 2008. gadā zinātnieki veica eksperimentu, audzējot salmonelas uz Zemes un kosmosā . Izrādījās, ka kosmosā izaugušas ir aptuveni trīs reizes bīstamākas nekā tās, kas tika radītas uz Zemes . Šis atklājums ir jo sevišķi biedējošs tāpēc, ka kosmosā astronauta organisma spēja pretoties slimībām ir vājāka .
Tieši tādēļ NASA un citas kosmosa izpētes aģentūras pirms došanās uz Mēnesi vai Marsu pēta mikroskopiskās būtnes, lai noskaidrotu, kā tās apdraud astronautus, kuri ilgstoši atradīsies mikrogravitācijas apstākļos .
Skaidrojumi:
SALMONELLAS - ārējā vidē izturīgas baktērijas, kas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības .
Tev patiks šie raksti
