Vārds fotogrāfija tulkojumā no grieķu valodas nozīmē gaismas raksts; tā apzīmē arī zinātnes, tehnikas un mākslas nozari, kas izmanto šo metodi. Fotogrāfija tīri no fizikas viedokļa ir attēla iegūšanas metode, kuras pamatā ir gaismas vai cita starojuma veidota attēla pārvēršana saglabājamā attēlā, kuru veido metālisks sudrabs vai citas ķīmiskas vielas, izmantojot īpašas optiskas ierīces un gaismjūtīgus materiālus.
Kas ir fotogrāfija ?10
Attīstoties dzīves līmenim, attīstās arī tehnika un tehnoloģijas,pilnveidojas fotoaparātu uzbūve, fotografēšanas paņēmieni, tiek apgūta krāsainā fotografēšana, palielinās fotoamatieru skaitu. Ja kādreiz izmantoja slapjās fotoplates un tumšas kastes jeb kameras obskura, tad tagad to aizvieto ciparu fotoaparāti, kuri ātri ļauj iegūt rezultātu, bet tam ir nepieciešams arī dators. Te novērojams pirmais pozitīvo un negatīvo īpašību pretstatījums.
Fotogrāfija bieži vien maina krāsas toni, salīdzinot ar tā oriģinālu dabā. Lai to novērstu nepieciešams labs digitālais fotoaparāts, kas, protams, cenu ziņā ir dārgāks nekā filmiņu fotoaparāts. Kur pluss, tur arī mīnuss. Filmiņu fotoaparātos ir ierobežots maksimālo bilžu skaits.
Fotogrāfija nespēj maskēt ādas vai ķermeņa defektus, viena no biežākajām problēmām ir sarkanās acis, kas veidojas, jo kameras zibspuldze atspīd pret cilvēka acs tīkleni. Mūsdienās gatavā attēla kvalitātes korekcijas var izmainīt ar speciālām programmām datorā, piemēram, Photoshop, Coraldraw, utt. Iespējas ir tik plašas, ka var pilnīgi „izdzēst” vasarraibumus, izmainīt matu krāsu vai sakombinēt divas dažādas bildes vienā veselā attēlā.
Salīdzinot ar digitālo fotogrāfiju, kura pārsvarā glabājas datorā, parastā fotogrāfija noveco, zūd tās kvalitāte, iegūst dažkārt dzeltenīgu toni. Arī nepareiza uzglabāšana vai lieki skrāpējumi palielina kvalitātes zudumu. Tomēr arī digitālo fotogrāfiju var attīstīt vai izprintēt mājas apstākļos, un tad jau tā pievienosies citām bildēm mūsu tradicionālajos bilžu albūmos.
Esmu konstatējis, ka fotogrāfijai ir būtiska loma dzīvē. Tā ir sasniegusi burtiski katru cilvēku, pavadot viņu no bērnības līdz pat sirmam vecumam. Fotogrāfija fiksē, saglabā un atstāj tās autoram un īpašniekam par piemiņu dzīves svarīgākos brīžus, tātad, atspoguļot viņa pasaules uztveri, tai piemīt estētiskā nozīme. Kaut gan, ja mēs video failu salīdzinātu ar fotogrāfiju, tas nav statisks, to skatās kā mākslas filmu – konkrētais notikums nav aprauts pa kadriem un momentiem, ir skaņa.
Fotogrāfija ir palīgs noziegumu izmeklēšanā, jo tā „aptur” konkrētus objektus. Tādējādi tiek pētīti dati, kurus konstatē pirmstiesas izmeklēšanā. Izmanto arī identifikācijas nolūkos, toties zīmējumi un shēmas nesniedz tik plašas iespējas.
Astronomijā fotogrāfija ļauj iegūt jaunu informāciju par Visumu, astronomi, izmantojot speciālos fotouzņēmumus, veido un pēta citu kosmisku ķermeņu virsmas. Ģeogrāfi un meteorologi izmanto foto materiālus no Zemes pavadoņiem, lai ienestu korekcijas topogrāfijas kartēs un precīzāk noteiktu laika prognozi.
Varu droši apgalvot, ka fotogrāfija ir spēcīgs masu saziņas līdzeklis, kam ir liela loma žurnālistikā un presē – reklāmās, dizainā, cilvēku privātās dzīves atklāsmē. Interesanti, ka fotografēšana, laikam ejot, ir kļuvusi iespējama arī ūdenī, baudot zemūdens pasaules brīnumus
Fotogrāfijas pielietojamību, plusus un mīnusus, vispārīgi tās aprakstu vēl varētu turpināt, ar to, ka bildes uzņemšana ir atkarīga no apgaismojuma, fotoaparāta optikas, utt.
Tāpat kā cilvēks, kas ilgi raudzījies uz pasauli caur tumšām saulesbrillēm un pieradis to redzēt vienā krāsu gammā, tā zemapziņa ietekmē mūsu realitātes uztveri. Ilgāku laiku skatoties pasaulē caur mūsu zemapziņas izmainīto prizmu, mēs to sākam uztvert kā īstenību. Fotogrāfija ir tikai neliels atspulgs no tā, ko mēs redzam.