Vēl nesen Kaļiņingradas apgabalā latvietim tikpat kā nemaz nebija iespējams iekļūt. Pēdējos gados Krievija ir mazliet atvieglojusi noteikumus, tāpēc šis patiešām interesantais reģions vairs nav slēgtā zona. Kāpēc šis reģions ir interesants?
Kaļiņingradas apgabals - zudusī Prūsija20
546
1
Sāksim ar to, ka pirms II pasaules kara 700 gadu šī teritorija bija daļa no vācu Austrumprūsijas. Senos prūšus, tāpat kā latvju ciltis, pakļāva vācu bruņinieku ordenis, procesā tos pilnībā pārvāciskojot. Kaļiņingradu jeb Kēnigsbergu nodibināja Templiešu ordeņa brāļi 1255.gadā, un līdz pat 1944.gadam tā bija izteikti vāciska pilsēta. Tas, protams, mūsdienās ir krietni mainījies - padomju laiku arhitektūra ir pārņēmusi teju visu pilsētu, atstājot vien dažas vietas, kur senākās ēkas saglabājušās vai atjaunotas.
Taču tas, manuprāt, tieši padara Kaļiņingradu par interesantu pilsētu - var salīdzināt ar Maskavas centru, kur blakus Kremlim slejas jaunie debesskrāpji (protams, salīdzinājumi atšķirīgos mērogos). Savā ziņā šī pilsēta man atgādina arī Tallinu ar vāciskā etnosa krustojumu ar krievisko/mūsdienīgo.
Reklāma
.. un dažviet arī ar Pļavniekiem vai Zolitūdi... Kara laikā Kēnigsbergas Doma baznīcu krietni sabombardēja sabiedroto lidmašīnas, un līdz pat 1994.gadam tā bija bez jumta. Baznīcu atjaunoja par Vācijas valsts līdzekļiem trīs gadu laikā, bet tikmēr krievi pilsētā uzbūvēja pareizticīgo katedrāli, kuras smaile ir augstāka nekā Doma baznīcai. Simboliski.
Bet galvenais iemesls, kādēļ es uzskatu Kaļiņingradas apgabalu par vienu no interesantākajiem reģioniem Eiropā, ir ārpus Kaļiņingradas pilsētas. Padomju laikos pastāvošais slēgtās zonas statuss ir devis to, ka mazākās pilsētas, ciemati un lauku teritorijas ir pa lielākajai daļai palikušas tādas pašas kā 1939.gadā. Protams, tas nozīmē arī to, ka ir daudz sabrukušu ēku, aizaugušu parku un nelabotu ceļu; bet vēl joprojām ir iespējams redzēt arī tipiskās Austrumprūsijas ainavas. Un tās - tās ir ainavas, kas būtu visai pazīstamas mūsu senčiem 100 un pat 200 gadu atpakaļ, jo ir gandrīz identiskas vācu lauku muižu un ciematu ēkām Latvijā, īpaši Kurzemes pusē.
Visam ir glītā un neglītā puse.
Reklāma
Pilsēta, kas man ļoti atgādina Liepāju (bez jūrmalas), varbūt to, kāda Liepāja redzama uz pastkartēm no 20.gs. 30-tajiem gadiem - Insterburga, kam padomju laikos dots nosaukums Čerņakovska. Dibināta 1336.gadā, senas prūšu apmetnes vietā. Tajā dzīvo ap 40000 cilvēku.
Par spīti lieliem postījumiem kara laikā, pilsētā joprojām ir vietas, kas tikpat kā nav mainījušās pēdējo 80 gadu laikā. Lai gan savdabīgi, ka vairumā pilsētu vissmagāk cietušās un visbiežāk sagrautās ēkas ir tieši baznīcas - senākajā fotogrāfijā fonā redzamā dievnama vairs nav.
Un kontrastam - vietas, kas mainījušās pilnībā.
Reklāma
Salīdzinājumam - skats no Liepājas Rožu laukuma aptuveni tajā pašā laikā.
Netālu esošā Georgenburgas pils. Arhitektoniskie elementi līdzīgi slavenajai Malborgas pilij (cēlāji tie paši). Netālu plaši zirgu staļļi, kas ir šīs vietas galvenais tūrisma ienākumu avots.
Tev patiks šie raksti
Raksts labs kaut kas svaigs spokos
.
