Kādas sekas atstāja Černobiļas katastrofa?10

Avārija Černobiļas atomnelektrostacijā turpina ietekmēt dzīvo dabu un cilvēkus gan vēl arvien radioaktīvajās vietās Baltkrievijas dienvidos, Krievijā un Ukrainā, gan arī teritorijās, kas saņēma ar gaisa masām pārnesto radioaktivitāti. Tā apgalvo Krievijas Valsts agrārās universitātes zinātnieki Valērijs un Tatjana Glazko, kuru pētījumus finansē Černobiļas Ekocentrs. Tajos noskaidrots, kā dzīvnieku pasaule piemērojusies apstākļiem pēc katastrofas.

Pētot vairākas peļu un strupastu sugas, noskaidrots, ka radioaktivitāti saņēmušiem grauzējiem palielinājies kaula smadzeņu šūnu mutāciju skaits, kaut arī mutāciju dažādība nepalielinās. Vienlaikus meža strupastēm, kas dzīvo īpaši radioaktīvā Černobiļas teritorijā - "rudajā mežā", sugas robežās pieaudzis pret starojumu izturīgāku dzīvnieku skaits.

Aizliegtajā teritorijā Černobiļas tuvumā palikušo govju pirmās pakāpes pēcnācējiem novērota samazināta auglība, bet nākamajās divās paaudzēs palielinājusies to izturība pret radiāciju. Vienlaikus mainījusies dzīvnieku ģenētiskā daudzveidība. Visticamāk, pēc katastrofas bojā gājuši vai nav dzimuši dzīvnieki, kuru iedzimtās īpatnības nav bijušas piemērotas izdzīvošanai radiācijas apstākļos.

Pētot intensīvāk starojumu saņēmušos bērnus, hromosomās atklāts vairāk stabilu anomāliju, kas var traucēt šūnu dalīšanos. Citā pētījumā noskaidrots, ka Norvēģijas teritorijās, kur piesārņojums simt reižu pārsniedza dabisko fonu, 18 mēnešus pēc katastrofas dzimušiem bērniem pašlaik ir zems intelekta koeficients. Piesārņotajās teritorijās novērota arī vairogdziedzera vēža, leikēmijas un citu onkoloģisko saslimšanu skaita palielināšanās.

Latvijā no katastrofas galvenokārt cieta avārijas seku likvidētāji, kurus turpmākajos gados novājinātās imūnsistēmas dēļ daudz biežāk piemeklējušas dažādas slimības, saīsinot mūžā ilgumu. Vairāk patoloģiju konstatēts arī pēc katastrofas dzimušajiem avārijas seku likvidētāju bērniem bijušās PSRS republikās. Krievu zinātnieki arī uzskata, ka ap 1986. gadu dzimušiem cilvēkiem, kas saņēma katastrofas izraisīto radiāciju, var būt neauglības problēmas.

Valērijs un Tatjana Glazko uzskata, ka katastrofas sekas uz cilvēku sugu turpinās izpausties, palielinot izdzīvošanas iespējas tiem, kuru genotips ir visvairāk piemērots paaugstinātas radiācijas apstākļiem. Savukārt samazināsies cilvēku skaits ar jutīgāku un vairāk specializētu genotipu, kuriem nereti mēdz būt arī augstāks intelekta koeficients un lielākas spējas dažādās garīgās darbībās jomās. Kopējais starojuma fons vairākos katastrofas skartajos apgabalos saglabāsies augstāks par normālo vēl desmitiem gadu.

Katastrofas laiks: 1986. gada 26. aprīlis; plkst. 1.26.

Notikuma vieta: Černobiļa, Ukrainas PSR, 110 km attālumā no Kijevas.

Bojāgājušo skaits: nav nosakāms, jo PSRS varasiestādes to slēpa.

Apstaroto cilvēku skaits: vairāk nekā miljons.

Radioaktīvo vielu noplūde: 190 tonnu.

Visvairāk cietušās valstis: Baltkrievija, Ukraina, Krievija, Zviedrija, Somija, Austrija, Norvēģija, Bulgārija, Šveice, Grieķija.

Avārijas seku likvidētāji: vairāk nekā 800 tūkstošu cilvēku.

Ceļa zīme brīdina par radioktīvo piesārņojumu Černobiļas mežā.