Ilgu laiku pirms bija iespējams radīt "mēģeņu bērnus", incests dižciltīgās ģimenēs bija veids, kā pēcnācējiem saglabāt tīrās, aristokrātiskās dzimtas asinis.
Tomēr lietas negāja tik gludi, kā bija iecerēts un incestam bija upuri gan ar garīgām, gan fiziskām, ģenētiskām problēmām.
Karlosam II bija milzīga, siekalojoša mēle
No visiem zināmajiem dižciltīgajiem incesta upuriem, Spānijas karalim Karlosam II incests acīmredzami atstājis visbēdīgākās sekas.
Habsburgu dzimtā incests ticis piekopts jau daudzās paaudzēs un arī Karloss II nebija izņēmums (viņa tēvs bija mātes tēvocis).
Viņam bija tā saucamais Habsburga žoklis jeb Habsburga lūpa, kuru raksturo milzīga mēle, proģēnija (nepareizs sakodiens) un liela apakšlūpa. Mēle traucēja viņam košļāt ēdienu, kā arī izraisīja siekalošanos.
Karalis bija arī nopietni atpalicis. Viņš tika barots ar krūti līdz pat 5 gadu vecumam un tā arī neieguva izglītību. Viņš nerunāja līdz 4 gadu vecumam un nespēja staigāt līdz 8 gadu vecumam. Pat kā pieaugušam vīrietim, viņa komunikācijas spējas bija vājas, viņš bija grūti saprotams.
Jāpiebilst, ka viņš bija arī impotents, kas liedza viņam radīt pēcnācējus un izbeidza Habsburgu dzimtas valdīšanu pār Spāniju, kad viņš 1700. gadā, 39 gadu vecumā nomira.
Alekseja Nikolajeviča dižciltīgā slimība iznīcināja impēriju
Alekseja Nikolajeviča hemofīlija veicināja Krievijas impērijas sabrukšanu 1917. gadā.
Lai gan nevienam no valdošās Romanovu dinastijas nebija hemofīlija (potenciāli fatāla ģenētiska slimība, kas neļauj asinīm sarecēt), Alekseja tēvs Nikolajs II Romanovs bija ieprecējies Karalienes Viktorijas ģimenē, kuras dzimtas kokā vērojama plaša incestu vēsture. Aleksandra Fjodorovna, Alekseja māte, bija Viktorijas mazmeita.
Izmisumā cenšoties glābt dēla dzīvību, Aleksandra pieprasīja mistiķa Grigorija Rasputina jeb "trakā mūka" iesaistīšanos. Rasputina, kurš ir zināms abu dzimumu mīlnieku un alkohola mīlētājs, pieaicināšana nebija pieņemama aristokrātiem. Lai vai kā, valdnieki tika pārliecināti par to, ka Rasputina metodes bija iedarbīgas Alekseja glābšanā.
Rasputins galmā ieguva lielāku ietekmību, pastiprināja to pār dižciltīgo dzīvēm un pat slepeni vadīja Krieviju.
Slimība galmā un šaubīgā valdnieku kompānija stimulēja 1917. gada Krievijas Revolūciju, kā rezulltātā visa dižciltīgā ģimene tika iznīcināta.
Aleksejs Nikolajevičs mira 1918. gadā, 14. gadu vecumā.
Aleksejs nebija vienīgais Karalienes Viktorijas radinieks, kuram bija hemofīlija.
19. gadsimta britu monarha dēls Leopolds, Albanijas hercogs, mira no noasiņošanas, pēc tam kad paslīdēja un nokrita. Viņas mazdēls Frederiks noasiņoja 2 gadu vecumā. Arī viņas mazdēli Leopolds un Moriss mira attiecīgi 32 un 23 gadu vecumā.
Valdniekam Tutanhamonam bija deformēts galvaskauss, jo viņa vecāki bija brālis un māsa
DNS testi no Tutanhamona mumificētā ķermeņa, parāda to, ka 1300. gadu p.m.ē. valdnieka galva bija deformēta, kā iemesls bija tas, ka viņa vecāki bija brālis un māsa.
Tutanhamons valdnieka troni ieņēma 10 gadu vecumā un nodzīvoja tikai līdz 19 gadu vecumam.
Visticamāk viņam bija arī šķelta lūpa, kroplas pēdas un skolioze. Lai staigātu, viņam visticamāk bija nepieciešams spieķis un pierādījumi liecina, ka viņš slimoja ar malāriju, vājas imūnsistēmas dēļ.
Ēģiptes faraoni piekopa brāļu un māsu laulību, jo dievs Ozīriss apprecēja savu māsu Īzīdu, lai saglabātu tīras asinis.
Ir pat gadījumi, kuros vīrietis apprec meiteni, kura ir viņa brāļa un māsas pēcnācēja.
Iedzimta zilā urīna slimība, iespējams, ievedusi Karali Džordžu III neprātā
Anglijas Karalis Džordžs III, kura valdīšanu asociē ar sakāvi Amerikāņu Revolūcijā, cieta no ģenētiskas saslimšanas, kas vairāk ietekmēja viņa prātu, nekā ķermeni.
Viņš cieta no porfīrijas, slimības, kas padara pacienta urīnu zilgani violetu un izraisa neprātu.
Džordžs III regulāri atprasījās no pienākumiem, lai dotos uz Kjū pili privāti ārstēties. Turpmākajā dzīvē viņš bija pakļauts murgiem un mocībām un uz viņu tika izmēģinātas dažādas ārstēšanas metodes, kas iekļāva trakokreklus, dēļu terapiju un ledus vannas, lai viņu nomierinātu.
Pētijumi liecina, ka profīrija bija izplatītas incesta sekas Hanoveres dinastijā, kurai Karalis Džordžs III piederēja.
Trakā Portugāles Karaliene Marija I cieta no karaliskām dusmu lēkmēm
Garīgi nelīdzsvarotā karaliene Marija I bija precējusies ar savu tēvoci, kuram arī bija mentālas problēmas.
Viņas valdīšanas laikā, posmā no 1777. gada līdz 1816. gadam, viņa piedzīvoja divu savu bērnu nāves no bakām, kā arī sava znota un mazdēla nāves, kas daļēji ir vainojamas viņas neprātā.
Pazīstama kā Trakā Karaliene, jo viņa bija nodevusies māņticībām un bijusi apsēsta ar reliģiju, un bieži ģērbusies kā maza meitene.
Marija daudz laika pavadīja izolācijā, bet viņas kliedzieni bija dzirdami visā galmā.
Viņas veselais saprāts bija tik minimāls, ka no 1799. gada valsti valdīja viņas dēls Žuans IV un viņai palika vien karalienes tituls.
Kad ģimene aizbēga uz Brazīliju Napoleona karu laikā, Marija I nomira klosterī.
Marijas I ģimene jau bija sastapusies ar mentālām saslimšanām, no tām cieta abi viņas vectētiņi. Ģimenē bija ļoti daudz incesta gadījumu. Ne tikai tas ,ka marija bija precējusies ar savu tēvoci, piemēram, viņas vecākais dēls Džozefs apprecēja savu tanti.
Incesta pēcnācēja Bavārijas Elizabete cieta no anoreksijas un depresijas
Iesaukta par "Sisi", skaistā, bet problemātiskā Bavārijas Elizabete nāca no dinastijas, kas bija atpazīstama ar tās pārtsāvju dīvaino uzvedību, ieskaitot viņas bēdīgi slaveno brālēnu, karali Ludvigu II.
16 gadu vecumā viņa apprecēja citu brālēnu, Franci Jozefu I, un kļuva par Austrijas Imperatori.
Francis bija apsēsts ar Sisi, bet viņa viņu nemīlēja un ienīda viņa māti (savu tanti), stingro un valdonīgo Erchercogieni Sofiju, kura reiz nolīga vienu no Elizabetes kalpotājām, lai viņu izspiegotu.
Sisi bija pazīstama ar savu skaistumu, bet pieaugot viņai radās tādas problēmas kā nemiers un depresija, viņa cieta no anoreksijas un izstrādāja sev sarežģītu, obsesīvu skaistuma režīmu ar mērķi palikt mūžam skaistai un tievai.
Viņa badojās, pārlieku daudz nodarbojās ar sportu un aizliedza gleznot viņas portretus, kad viņa vairs nebija jauna.
Viņa daudz ceļoja (visbiežāk, lai nesatiktu vīru), rakstīja drūmu dzeju un runāja par pašnāvību, pirms viņu nogalināja kāds anarhists 1898. gadā.
Sisi nāca no karaliskās un incesta pilnās Vitelsbahu dinastijas, kas pazīstama ar daudziem nelīdzsvarotiem pārstāvjiem un daudzajām precībām ar onkuļiem un tantēm.
Paldies, ka izlasīji šo rakstu, neaizmirsti nobalsot!
Drīzumā gaidi šī raksta otro daļu, kurā būs iekļauti tādi dižciltīgie, kā Karaliene Viktorija, Kleopatra un citi!
