Sveiki, spocēni!
Mūmijas viemēr izsaukušas cilvēkos paaugstinātu interesi, tās vienmēr bijušas arheologu meklējumu sarakstā. Gadās, ka mūmiju vērtība ir pat divkārša – tas tādēļ, ka arī to iekšienē var atrast šo to interesantu. Šoreiz lai būtu daži no šiem atradumiem :)
Lai jauka šī diena!
Resnās zarnas vēzis – trešais izplatītākais vēža veids
Tiek uzskatīts, ka primāri to izraisa neveselīgs dzīvesveids: regulāru sporta aktivitāšu trūkums, pārēšanās un konservētas pārtikas lietošana uzturā. Tā kā šie faktori ir saistīti ar mūsdienu dzīvesveidu, daudzi uzskatīja, ka šis vēža veids ir samērā nesena slimība. Tomēr ungāru mūmiju pētniecība 17.-18. gs. pierādīja, ka ar šo slimību slimojuši arī senākos laikos dzīvojoši cilvēki. Audu paraugi, kurus izmantoja pētniecībā, tika iegūti no 20 mūmijām, kuras tika atrastas aizzīmogotās kapenēs Ungārijā. Šis arheoloģiskais atradums ļāva pierādīt to, ka vēzis bija sastopams jau ilgi pirms tam, kad to sāka izraisīt mūsdienu dzīvesveids.
Zeme
Pēc magnētiskās rezonanses veikšanas 3200 gadu vecai ēģiptiešu mūmijai, tās galvaskausā tika atrasta melnzeme. Tālākie pētījumi arī parādīja, ka smadzenes mumifikācijas rezultātā tikušas atstātas neskartas. Vēlākajos laikos standarta mumifikācijas procesā smadzenes tika izņemtas. Pēc mūmijas galvaskausa formas analīzes tika nospriests, ka tā ir sieviete. Parasti, lai noteiktu mūmijas dzimumu, tiek skatīts tās iegurnis, taču šajā gadījumā tas bija sabrucis. Kas attiecas uz melnzemi – tā joprojām paliek mīkla, jo līdzīgas metodes piekopšana ar ēģiptiešu mūmijām iepriekš nav sastapta.
Aizsērējušas artērijas
Ateroskleroze ir nopietna saslimšana, kad artērijās veidojas nogulsnes, ar laiku artērijas aizsērē. Tas var izraisīt insultu, infarktu, kā arī citas sirds – asinsvadu saslimšanas. Tas ir arī galvenais nāves iemesls daudzās valstīs.
Tiek uzskatīts, ka, lai izvairītos no saslimšanas, mūsdienu dzīvesveidā ir jāatrod iespēja ieviest daļu no tā, kā dzīvoja mūsu senči, t.i., rast iespēju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, kā arī uzņemt pārtiku, kura satur olbaltumvielas un nepiesātinātās taukskābes. Tomēr, izpētot 137 mūmijas, tika pierādīts, ka šis pieņēmums ir maldīgs. Gregs Tomass un viņa komanda no Kalifornijas universitātes veica magnētisko rezonansi 4 grupām: peruāņu, ēģiptiešu, aleutu un anasazi mūmijām. 34% jeb 47 no 137 mūmijām bija aizsērējušas artērijas. Saslimšana bija ļoti smagā formā, gluži kā daudziem mūsdienās.
Instruments smadzeņu izņemšanai
Pirms apmēram 3500 gadiem ēģiptiešu mumifikācijas procesā notika būtisks pavērsiens: balzamētāji sāka pirms balzamēšanas izņemt smadzenes. Tas tika darīts ar primitīvu instrumentu palīdzību. Diemžēl daži no tiem bija nebija uzdevumu augstumos un dažreiz instrumentus atstāja savos mirušajos pacientos. 2008. gadā horvātu pētnieku grupa veica magnētisko rezonansi 2400 gadu vecai sievietei – mūmijai. Visiem par pārsteigumu galvaskausa aizmugurē tika atrasts rīks smadzeņu izņemšanai. Tādi gadījumi ir ārkārtīgi reti, precīzāk izsakoties, kas tāds ir sastapts tikai 2 reizes. Otrs šāds instruments tika atrasts 2200 gadus vecas mūmijas galvaskausā. Tas bija 7 cm garš. Pētnieki uzskata, ka sākotnēji instruments ir bijis garāks, taču procedūras laikā tas nolūzis. Tā kā to izņemt varētu būt bijis problēmātiski, balzamētāji nolēmuši to vienkārši atstāt mūmijas galvaskausā.
Labi saglabājušās smadzenes
2010. gadā krievu arheologu grupa atrada 39 000 gadus vecu mamuta mūmiju. Tā tika atrasta Sibīrijas mūžīgajā sasalumā. Gan pats mamuts, gan tā smadzenes bija lieliski saglabājušās. Mamuts tika nodēvēts vārdā Juka un tiek uzskatīts, ka tas miris 6-9 gadu vecumā. Ar tomogrāfu palīdzību tika noskaidrots, ka mamuta smadzenes ļoti līdzinās mūsdienu ziloņu smadzenēm.
Pret antibiotikām izturīgi gēni
Antibiotiku ļaunprātīga izmantošana mūsdienās ir visai izplatīta un patiesībā ir diezgan liela problēma. Tas var novest pie lielām veselības problēmām. Daudzus gadus tika uzskatīts, ka pretestība pret antibiotikām izveidojas tieši šī iemesla dēļ. Tomēr izpētot mūmijas, tika secināts, ka šī pretestība ir veidojusies dabiskā ceļā. Izpētot sievietes mūmiju, kura mirusi vecumā no 17-23 gadiem un tika atrasta Kusko, tika atrasts gēns, kurš ir izturīgs pret antibiotikām. Ja viņa būtu dzīva mūsdienās, lielākā daļa mums pieejamo antiobiotiku nespētu viņu glābt.
Par pedējo, līdz šim domāju, ka problēma ir pret antibiotikām rezistentas baktērijas, kuras mutē, galvenokārt, nepareizi lietojot antibiotikas, bet nu izrādās, ka patiesībā mutācijas notiek cilvēka DNS. Visas manas mikrobioloģijas zināšanas kaķim zem astes 
Varbūt tomēr uz mūmijas vai mūmijā tika atrastas baktērijas, kuras rezistentas pret antibiotikām?
