Sveiciens visiem spocēniem!
Raksts ir manis tulkots, un tajā ir parādītas 6 dīvainākās tradīcijas Āfrikā.
Tātad lasām un priecājamies, ka nedzīvojam tur 
6 dīvainākās tradīcijas Āfrikā.10
263
0
Nolaupīt un apprecēt.
Latvokā, Sudānas ciltī ir ļoti savdabīga laulību tradīcija. Ja puisis vēlas apprecēt meiteni, viņš to nolaupa. Vēlāk puiša cilts vecākie dodas pie meitenes tēva lūgt tās roku. Ja tēvs piekrīt, viņš piekauj zēnu. Tā ir pieņemšanas zīme. Bet, ja nav ar mieru, nolaupīto meiteni apprec ar varu. Tagad mums visām meitenēm jāpriecājas, ka neesam dzimušas Latvokā.
Šaro tradīcija.
Mūdienu cilvēkam šī tradīcija varētu likties visai traka un necilvēcīga. Malī, Nigērijā un Kamerūnā praktizē šo tradīciju, publiski piekaujot puisi, kurš ir laulību vecumā. Kautiņa laikā puisis nedrīkst izrādīt sāpju pazīmes, tādejādi pierādot savu vīrišķību. Ja pārbaudījumu iztur, puisis tiek uzskatīts par īstu vīru, bet, ja izgāžas, puisim tiek liegta iespēja apprecēties. Daudzi puiši pazaudē šajā pārbaudījumā savu dzīvību.
Čevas kultūra.
Ir vēl kāds ļoti savāds rituāls Āfrikā, tieši Čevas ciltij. Kad kāds nomirst, piederīgie to nogāda svētā vietā un pārgriež tam rīkli. Lejot tīru ūdeni un spiežot uz kuņģi, līķis tiek "attīrīts no netīrumiem". Šo procesu veic līdz ūdens, kas nāk no mirušā ķermeņa atpakaļ ir pavisam tīrs. Pati pretīgākā daļa ir tā, ka šo ūdeni izmanto ēdienam, kuru pasniedz pārējiem.
Apgraizīšana.
Daudzas Āfrikas ciltis vēl joprojām seko šai tradīcijai. Apgraizīšanu veic gan puišiem, gan meitenēm. Līdz ar to meitenēm tiekot pasargāta nevainība.
Kvetas ceremonija.
Šī ir kārtējā ceremonija, kurā puiši pierāda savu vīrišķību, kā arī savu sagatavotību laulībām. Ceremonijas laikā, puišiem ir jāuzturas apgraizīšanas namā, izpildot grūtus un bieži vien fatālus testus. Piemēram, nepārtrauktas dejas.
Lobolas tradīcija.
Ir vēl kāda tradīcija, kuru izmanto laulībām. Līgavas ģimene un līgavainis tiek sodīti, ja nepiekrīt šai tradīcijai. Lobolā ir iecienītas sarunas par līgavas cenu, kura līgavainim jāmaksā. Bieži vien pats process ir sarežģīts, jo ir daži protokoli, kas jāievēro. Piemēram, lai arī divas ģimenes, dzīvojušas tuvu viena otrai jau daudzus gadus, visas sarunas par laulību ir jāvirza rakstiskā ceļā. Nav pieļaujamas telefona sarunas, kā arī tiešs apmeklējums. Šis fakts ir saistīts ar to, ka, lai arī ģimenes pazīsts viena otru jau gadiem, viņiem tomēr var nebūt skaidrs, cik nopietni un svēti otra ģimene attiecas pret laulībām.
Tev patiks šie raksti
vai tad tur ir ko nogriezt? 
