10 lielākie upuri zinātnes vārdā (2. daļa)16

8. vieta. Valtera Pankes narkotiskie Dieva meklējumi. 60-tie gadi bija īsts eksperimentu laiks, it īpaši ar narkotikām. Jaunizceptais Hārvardas doktorants gribēja papētīt, vai narkotikas varētu sniegt reliģiska misticisma pieredzi tāpat kā reliģisks transs. Tā nu viņš farmaceita Timotija Līrija pārraudzībā sameklēja 20 brīvprātīgus teologu studentiņus un Lielajā Piektdienā sabaroja viņus ar narkotikām. Pusei iedeva halucinogēnu vielu psilosibīnu (to iegūst no "maģiskajām" sēnītēm) un otrai pusei iedeva placebo - ļoti vāju halucinogēnu vielu niacīnu. Studentiņi, kuriem iedeva psilosibīnu, drīz vien sāka redzēt tādas lietas, ko "būtu varējis redzēt arī Muhameds vai Mozus". Viens no viņiem bija nobijies, ka mirs, bet vēl kāds cits pavadīja savu lidojumu "kopojoties ar paklāju". Bet prieki vēl nebija galā - viņus visus aizveda uz dievkalpojumu, un, kamēr visi 10 placebo saņēmušie rātni sēdēja un klausījās sprediķī, pārējie 10 vai nu klunkurēja apkārt pa kapelu nesakarīgi murminādami, vārtījās pa grīdu, lēkāja pa soliņiem vai sēdēja pie ērģelēm un spaidīja nesakarīgus akordus. Pat vēl pievakarē, kad šo desmitnieku aicināja nākt ēst, viss, ko viņi varēja atbildēt, bija "WOW...WOW...WOW". Pēc eksperimenta viņiem lika aizpildīt anketas par redzēto. Atklājās, ka 8 no 10 sanarkotajiem vairākkārt redzēja reliģiska satura vīzijas. Zinātniskā vērtība? Valters pierādīja, ka visi pravieši patiešām VARĒJA būt vienkārši sarijušies "maģiskās" sēnes vai ko citu apreibinošu, kad redzēja Dievu.

7. vieta. Nikolasa Minovicisa pakāršanas pētījumi. Reizēm tiek veikti tādi pētījumi, kurus būtu bijis labāk neveikt pašam uz sevis zināmu iemeslu dēļ. Un šis ir viens no tādiem pētījumiem. Nikolass savos pētījumos aizgāja ļoti tālu - viņš sāka izmēģināt pakāršanu pats uz sevis! Sākumā viņš izmēģināja nesavilktu cilpu, lai, kādas sešas reizes pakarot sevi uz dažām sekundēm, "pierastu" pie tā. Pēc tam viņš sāka izmēģināt uz sevis īstu, savelkamu mezglu, ko izmanto īstās pakāršanās. Lai gan Nikolass labi zināja, ka viņam draud sprandas pārlūšana, viņš lika savam asistentam uzvilkt viņu 2 metru augstumā. Un, par spīti 12 atkārtojumiem, viņš izdzīvoja. Viņš pat jutās vainīgs, ka, "par spīti visai savai drosmei, neviens nevarēja izturēt ilgāk par trim četrām sekundēm". Zinātniskā vērtība? Šis rumāņu zinātnieks sarakstīja 238 lappušu garu detalizētu darbu par pakāršanām, kurā ietvēra arī savus eksperimentus ar sevi.

6. vieta. Karls Šēle un ķīmijas eksperimenti. Zviedru ķīmiķis Karls Šēle ir slavens par daudzu ķīmisko elementu atklāšanu - bārija, mangāna, molibdēna, volframa un visslavenākais - hlora. Lai nu kā, viņš bija lielisks zinātnieks un gan jau būtu atradis vēl daudz citu elementu, ja vien kādu dienu, tikai 43 gadu vecumā, viņu savā laboratorijā neatrastu pie galda ... mirušu. Pie vainas bija viņa paradums pagaršot visu, ko vien viņš uzbrūvēja savā laboratorijā. Neticami, taču viņš izdzīvoja pat pēc ciānūdeņražskābes (ciānkālija aktīvais komponents) pagaršošanas. Taču dzīvsudraba savienojumu degustēšana viņa organismam izrādījās par daudz. Zinātniskā vērtība? Neskaitot visus Šēles darbus, mums ir zināms, kā garšo lērums dažādu vielu. Un galvenais: NEKAD NEBĀZ MUTĒ NEPAZĪSTAMAS VIELAS!

5. vieta. Projekts 4.1. 1954. gadā amerikāņi Bikini atolā veica savu vislielāko kodoltermisko izmēģinājumu ar koda nosaukumu "Castle Bravo". Tas sūdīgo aprēķinu dēļ izgāja ārpus rāmjiem, jo sprādziens bija 2,5 reizes spēcīgāks par plānoto. Radioaktīvie nokrišņi saindēja tuvumā (160 km) esošo salu iedzīvotājus. Amīšiem šis fēlerītis deva iespēju veikt ārkārtīgi svarīgus pētījumus. Projekta 4.1 ietvaros tika pētīta radioaktīvo nokrišņu ietekme uz cilvēkiem. Viņi, protams, saņēma arī medicīnisko palīdzību, taču vienlaikus šie pētījumi bija stingri slepeni. Lai gan neviļus, tomēr salu iedzimtie bija kļuvuši par izmēģinājuma trusīšiem. Masveida nāves gadījumu toreiz nebija, bet kāda japāņu zvejas kutera komandai izgāja daudz sliktāk, jo viņi bija pārāk tuvu. Zinātniskā vērtība? Vērtīgs papildinājums Hirosimā un Nagasaki iegūtajiem datiem.

4. vieta. Padomju indes laboratorija. 1921. gadā tika izveidots „Īpašais birojs”(vēlāk figurēja ar nosaukumiem Laboratorija 1, Laboratorija 12 un Kamera), lai tas izstrādātu īpašu indi – bez krāsas, smarža un garšas, kas nebūtu konstatējama cilvēkā pēc nāves. Tā nu zinātnieciņi, stingrā čekistu uzraudzībā, uzsāka eksperimentus ar „tautas ienaidniekiem”, kurus no gulaga varēja dabūt tik, cik uziet. Uz nabaga eksperimenta objektiem izmēģināja digitoksīnu, mustarda gāzi, rīcīnu un vēl citas. Vēlākais indes laboratorijas šefs Grigorijs Mairanovskis pats esot veicis eksperimentus ar cilvēkiem – devis viņiem šos draņķus kā zāles, un pēc tam vērojis iedarbību. Starp citu, šīs laboratorijas tiešie pēcteči joprojām darbojas arī mūsdienu Krievijā. Zinātniskā vērtība? Runā, ka viņiem beidzot esot izdevies iegūt ideālo indi – preparātu C-2. Upuri pēc tā iedzeršanas sarāvās, kļuva nespēcīgi, klusi un mierīgi un mira 15 minūšu laikā. Un no šīs indes organismā pēc nāves nepaliek nekādu pēdu.

3. vieta. Tukugee grupa. 20 gadsimta sākumā sifiliss bija smaga un neārstējama slimība. Ārstiem bija ļoti nepieciešama detalizētāka informācija par šīs slimības attīstību. Tāpēc 1932. gadā nodibināja Tuskugee grupu, ko vadīja ASV sabiedriskais veselības dienests. Tā kā visi gribēja atrast zāles pret sifilisu, viņi par pāris dolāriem noalgoja vairākus slimus nēģerus, un daļu ārstēja, daļu ne. Sākumā eksperimentos nebija nekā nosodāma, jo visas tālaika ārstēšanas metodes (dzīvsudrabs un bismuts) bija gandrīz tikpat ļaunas kā pati slimība. Taču eksperimentus turpināja līdz pat 1972. gadam, kad penicilīns jau sen bija atklāts, taču inficētos slimniekus apzināti neārstēja, lai novērotu slimības progresēšanu. Galu galā viss nāca gaismā, un projektu slēdza. Zinātniskā vērtība? Projekta sākumā tika testētas dažādas metodes, taču pēc penicilīna atklāšanas šiem pētījumiem vairs nebija nozīmes.

2. vieta. Herophilosa cilvēku vivisekcijas. Ja nezināt, kas ir vivisekcija, tad paskaidrošu - tas ir tas pats, kas sekcija, tikai objekts vēl ir dzīvs un bieži pat pie pilnas apziņas un bļaujošs (ja tam vēl ir balss saites). Pat senajos laikos (runa iet par aptuveni 300. gadu pirms Kristus) cilvēku vivisekcijas bija aizliegtas visur, atskaitot...Aleksandriju. Jā, to pašu Aleksandriju, kurā bija lielā bibliotēka, kur bija visas mākslas un zinātnes centrs. Tas bija diezgan šausminošs nāvessoda veids - Herophiloss ar savu palīgu Erasistratusu piesēja nabaga notiesātos pie galda, un tad plašas publikas priekšā vienkārši izķidāja viņus - tā teikt, neesam jau skopi, lai tak citi arī mācās. Runā, ka viņi šādi izdarījās ar vairāk kā 600 notiesātajiem, kurus piegādāja Aleksandrijas valdnieki. Vēlāk seno laiku ārsti, ar pašu slaveno Galēnu priekšgalā, nosodīja šādu praksi, saucot to par pārāk cietsirdīgu. Zinātniskā vērtība? Lai cik šausminoši šie pētījumi nebūtu, Herophiloss lika pamatus mūsdienu medicīnai - viņš atklāja asinsrites sistēmu un noteica starpību starp artērijām un vēnām, atklāja nervu sistēmu un izteica domu, ka tā vada impulsus pa ķermeni; viņš pirmais uz reālu eksperimentu pamata izteica hipotēzi, ka "dvēsele" atrodas smadzenēs un nevis sirdī un vēl daudz ko citu.

1. vieta. Nodaļa 731. Otrajā Pasaules karā japāņu veiktie eksperimenti cietsirdības ziņā it nemaz neatpalika no nacistu veiktajiem eksperimentiem. Šie mērķiem tika nodibīnāta īpašas grupas, slavenākā no tām bija nodaļa 731, ko vadīja Širo Išii. Japāņi veica baisas vivisekcijas - inficēja gūstekņus ar dažādām slimībām un pēc tam izgrieza viņiem dažādus orgānus. Īpaši interesējās par sievietēm stāvoklī - pat uz grūtniecēm veica dažādas operācijas. Cilvēkiem norāva locekļus un pētīja asins zudumus. Vēl tika pētīta bumbu iedarbība un bioloģisko ieroču efektivitāte. Kādam "pacientam" savienoja barības vadu ar zarnām (es pat iedomāties nevaru, kādam mērķim tas varētu kalpot). Tokijas kara noziegumu tribunālā to visu nepieminēja gandrīz ne ar vienu pašu vārdu, jo galu galā absolūtais vairums upuru bija ķīnieši, kuri maz rūpēja Sabiedrotajiem. Zinātniskā vērtība? Detalizēti eksperimentu rezultāti bija slepeni, taču tie ļoti interesēja gan amerikāņus, gan krievus. Pašu Širo Išii amnestēja, jo viņš nodeva informāciju par eksperimentiem ASV valdībai. Savukārt krievi, balstoties uz atrastajiem dokumentiem, izveidoja bioloģisko ieroču ražotni Sverdlovskā.