Daudzi no mums ir vēlējušies paaugstināt pašapziņu, un rakājušies interneta dzīlēs pēc padomiem. To skaitā es, un vēlējos to visu īstenot dzīvē. Centos pēc labākās sirdsapziņas, ar visu sirdi un dvēseli. Nesmādēju arī bibliotēku un visus žurnāliņus, kurus vien es varēju atrast. Tā nu, lasiet kas man sanāca, un varat likt komentāros savus piedzīvojumus!
Vai padomi, kā paaugstināt pašapziņu, der arī dzīvē?5
138
0
Kā pirmo, nolēmu sākt ar tā sauktajām tekstiņbildītēm. Google un bing attēlu sadaļa bija mani labākie draugi. Kā pirmo nolēmu sākt ar šo, jo draudzene teica, ka šīs bildītes viņai palīdzot. Nu ko, apbruņojos ar pacietību un kafiju un devos meklēt Pūka medus podu. Protams, atradu lielāko daļu par depresiju un balsīm galvā, u.c. Un, kā zelta likums, ja tas bija no tumblr, apskatījos profilu. Protams, bez šajām nopietnajām bildēm bija arī SWAG, YOLO un citas muļķības.. Kārtējo reizi sapratu, ka mazās tīņu meitenes degradējas. Un nopietni.
Bet ne par to ir šis raksts. Tātad, sapratu, ka dažām tekstiņbildītēm nav ne vainas, un ir ar domu, kā 1. bilde, bet ne visas. Uzskatu, ka šis varētu palīdzēt, ja pašapziņa nav stipri iedragāta. Uzliec uz bloķēšanas ekrāna vai fona, un kad skaties, smaidi. Labs līdzeklis.
Man, personiski, šis palīdzēja agrāk. Vislabākais ir tad, ja šīs bildītes skatās ap 8-13 gadiem, jo tad cilvēkam prāta ziņā ir vislielākā augšana un vislabākās mācības, un, ja iemācās no šādām bildītēm, tad sevi ciena vienmēr.
Kā nākamo nolēmu izmēģināt, - esi pirmais, reklamē sevi. Tā kā īpaši neiebraucu no sākuma, meklēju situācijas, kur tas varētu izpausties. Kad beidzu rakstīt zpd, bija nepatīkama situācija ar anketām - biju aizmirsusi tās citā klasē. Protams, devos pakaļ, un tur skolotāja meklēja skolēnus, kas brauktu uz angļu valodas olimpiādi. Šī būs iespēja izmēģināt, es nospriedu, un pieteicos. Nolēmu pareklamēt sevi, un pazīmējos mammai un klasesbiedriem, ka braukšu uz olimpiādi. Nu ko, reakcija nebija manis gaidītā.. Un olimpiādē negāja tik spoži, cik saslavējos citiem.
Šis der tad, ja ir ļoti liels talants uz kaut ko. Dziedāšana, zīmēšana, matemātika. Tad ir perfekta situācija. Bet, ja ir no visa pa druskai, vai necik, nu... var jau mēģināt, bet ne būs tik labi rezultāti kā tajiem, kuriem ir talanti. Protams, var sevi realizēt un smagi strādāt, bet tam vajag līdzekļus un laiku.
Manā skatījumā, šis ir perfekts priekš tiem, kam nav slinkums un talants, kaut vai 20% talanta, vai 10 %. Un, protams- piedalīties konkursos. Ideāla reklāma.
Sāc raudzīties uz visu ar humoru, un tu nemanīsi, kā tava pašapziņa un pašrealizācija celsies. Bija parasta diena, uzliku dziesmas, aizvēru acis un gulēju. Uzliku, lai man DVD liek dziesmas pēc kārtas un nolēmu piefiksēt vārdus, un izdomāt klāt kaut ko smieklīgu. Tad nolēmu izmantot veco ieroci, un pielikt dziesmu nosaukumiem klāt in my ass , piemēram highway to hell in my ass vai far away from my ass. Izsmējos no sirds. Atceros, pirms dažiem gadiem bija spokos raksts ar šo. 
Bet es viņu atcerējos aiz navkodarīt .
Protams, vēl tagad smiekli nāk, īpaši, ja paklausās Slayer, In This Moment vai Cannibal Corpse.. Tad tur pērles patiešām ir! 
Šis, manuprāt, ir ļoti labi, kad uznāk skumju lēkmes. Ar laiku, viennozīmīgi, ir OKEY.
Atrodi ar ko sevī lepoties. Manuprāt, visspopulārākais ar savām dažādajām interpritācijām - atrodi, kas sevī patīk, atrodi savus plusus, izcel to, ko tu sevī mīli . Bet ko darīt, ja nekā no tā nav?? Tad, redz, žurnāliņi klusē, jo ikvienam ir kaut kas skaists. Skaistas acis, smaids, biezi mati, garas kājas, šmaugs viduklis. Gatavā Bārbija, ne? Un tieši lappusi tālāk, kur ir rakstīts- tas nekas, ka esi apaļīga, ir raksts- notievē par 3 kg dažās dienās! 
Atceros, kad man bija 13, mana bijusī labākā draudzene, bija apaļīgāka par mani. Es uz saviem 1m60, vai cik man toreiz bija, svēru 39 kg. Un es ēdu pietiekami. Viņa bija mazāka par mani, un svēra apmēram 2x vairāk par mani. Es atceros, kā viņa man pārmeta to, ka viņa ar mani nedraudzēsies dēļ svara. Viņa vienkārši pateica tā, un viss. Es viņai uzticēju savus noslēpumus, bet viņa izrīkojās kā gatavā kaza. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas bļaun un strīdās, es visas dusmas turu sevī. Es nekad ar viņu neesmu strīdējusies, nopietni. Vienkārši mani ignorēja, un iedraudzējās ar citu meiteni, kura- uzminiet nu? Svēra bik vairāk, bet bija pēc manām domām tievāka. Iedzīvojos anoreksijā, un pamatīgi. Vēl tagad uz 1m72 sveru 47 kg, ēdu pamatīgi, bet svarā uzņemties nevaru, lai vai kā gribu. Ar šo vēlējos pastāstīt, ka nav jāklausās citos, patiešām.
Un jā, rīkojieties kā šis zaķīts- ja kas uzbrūk, uzķūnējiet sevi morāli vai fiziski un parādiet, uz ko esat spējīgi!
Manuprāt, šis der vieglas pakāpes zemas pašapziņas gadījumā. Smagākas- tā jau ir ņirgāšanas, sorry.
Vēl viena ļoti nodriskāta frāze- esi tu pats. Šis ir visur, daudzās galerijās, tumblros- be yourself.
Well, par attieksmi pret subkultūrām var palasīt citā manā rakstā. Bet, ja tu esi ārēji labā meitene- mācies labi vai izcili, ģērbies džinšos, svārkos, džemperītī un jaciņā, un ārēji fano par Eliju Goldingu un Spīrsu, un klausi vecmāmiņu, ir vērts būt tam, kas esi iekšienē? Varbūt šī labā meitene, kura it kā nekad nav dzērusi alkoholu un narkotikām saka nē, fano par Death, Asking Alexandria un Soundkick? Un vēlas ģērbties kā Teilore Momsena? Tā kā, visiem attieksme pret šo meiteni ir tāda, ka viņa ir paraugmeitene. Un bikls panks, izskatīties, mazākais, jancīgi. Pat ar izcili rozā matiem un korseti.
Vērts ir būt tādam, kāds esi iekšienē, ir tikai tad, ja ir stingra personība. Ar vāju noliks pie vietas, un ātri, jo visu, kas ir svešāds, atstumj. Stulbais bara likums. Bet, ja ir tik liela kaisle būt tādam, kāds esi iekšienē, un nomest labās meitenes tēlu, vajag pagaidīt līdz nomainīs dzīvesvietu vai būs attiecīgais vecums.
Atrodi, uz ko tiekties.
Par mani šī bilde izsaka visu. Mani sapņi. Manas cerības. Un dzīves rūgtā patiesība.
Ja vēlies būt ārsts, nemācies tik labi, cik vēlētos, un vecākiem nav naudas tik daudz, šaubos, vai ir vērts sapņot kļūt par kardiologu, jo maksa augstskolās ir liela. Tāpēc, - vajag reālus sapņus. īstenojamus. Nē, nevajag- dabūšu matemātikas kontroldarbā 10, ja mācies uz 5. Tas ir nereāli, pat ja mācās, augas dienas un naktis. Labāk būtu- iemacīšos nospēlēt uz ģitāras The Pretty Reckless- Just Tonight vai iemācīties growlot. Abi prasa laiku, un sasniedzami mērķi.
Pašapziņa aug. Šim noteikti- simtkārtīgs JĀ! Bet ar mazu indes piešprici- atceries, no sākuma mazāki mērķi, un tikai tad lielāki. Ideāls treniņš pacietībai ar.
Atrodi elku! Šajā attēlā ir Šārona den Adele un Tarja. Mani ideāli izskatā, dziedāšanā, visur. Ja vēl nefanojat par kādu īpaši, iesaku. Bet centieties atrast fanot par ko tādu, kas patiešām rāda piemēru!! Ne no Rianas vai Bībera. Manuprāt, vēl labs elks būtu Teilore Svifta- ziedo, palīdz, skaisti dzied, izskatīga, un rāda izcilu piemēru faniem. Neesiet vanabī, kas kopē, bet tikai galvenos principus pārņemt.
īsumā, ko vēlējos pateikt- viss ir ne tikai mūsu rokās, bet ārējo apstākļu un citu attieksmes dēļ. Ja mainiet sevi, derētu piedomāt arī pie pārējiem abiem. Neesi augstprātīgs, vai netēlo tādu. Ja patīk rakstīt dzeju- nekautrējies, esi ar labu humora izjūtu, un māki pasmieties arī par sevi, un uzvedies pieklājīgi- jo labāk citi pret tevi attieksies, jo labāk arī tu pret sevi. Tā nu ir. Jebkatrā ziņā pacelt pašapziņu nav viegli, tas prasa laiku. Vieglāk ir, ja ir bariņš pie kā piederēt- ja esi viens par sevi, vientuļais vilks, tad sarežģītāk, jo attieksme ar cita.
Tev patiks šie raksti
