Mēdz būt tā, ka aste māj ar suni, bet lielākoties tomēr viss ir gluži otrādi. Tieši astei, kas kustā turp-šurp, pievērsa savu uzmanību mūsu četrkājainu draugu pētnieki, lai tiktu skaidrībā ar emociju izpausmi suņiem un to saikni ar smadzeņu puslodēm. Suņu izpētīja no deguna līdz astei un sanāca interesanta aina.
Suņa aste māj uz noskaņojuma pusi6
60
0
Fotogrāfija: iespējams, paši suņi mācās saprast savu biedru astes kustības jau no dzimšanas, bet cilvēkiem bija nepieciešams nopietns zinātniskais pētījums. Katrs saimnieks vai vienkārši suņu mīlētais zina, kā viņi izpauž savu noskaņojumu. Ja ausis ir piespiestas pie galvas, bet ķermenis sasprindzis un aste izstiepta, tas nozīmē “Labāk klāt pie manis nenāciet”. Jūsu mīluļa ausis ir stāvus gaisā, bet viņš nepārtraukti lien jums pie kājām un pie tam tik spēcīgi māj ar asti, ka varētu padomāt, ka tā tūlīt atkritīs? Katram ir jābūt skaidram, ka tas nozīmē “Es tik ļoti priecājos tevi redzēt!” Varbūt pienāks laiks, kad suņu signāli kļūs vairāk saprotami (ar astes gaismas diožu uzgali vai mehānisko kumbru), bet pagaidām mums nāksies iemācīties saprast suņu “žestus”. Un tā nesen zinātnieki konstatēja vienu ļoti interesantu suņu uzvedības īpatnību, par kuru nezināja ne tikai labākie suņu audzētāji , bet arī eksperti-kinologi. Pēc eksperimentu sērijas veikšanas ar 30 dažādo šķirņu suņiem noskaidrojās, ka, ja suns kopsummā ir noskaņots pozitīvi, viņš ar asti vairāk māj uz labo pusi. Ja viņš ir sarūgtināts vai saniknots, tad kustības aiziet pa kreisi no krusta kaula.
"Bet suņa aste atrodas ķermeņa vidusdaļā, nevis kreisajā vai labajā pusē. Vai tas var ietekmēt emocionālo nesimetriskumu?” – jautā dakteris Ričards Devinsons (Richard J. Davidson), Viskonsinas universitātes emocionālās neirofizioloģijas laboratorijas vadītājs (University of Wisconsin). Itālieši Džordžio Vallortigāra (Giorgio Vallortigara), Triestas universitātes neirofiziologs (Università degli Studi di Trieste) un viņa kolēģi veterinārārsti no Barī universitātes (Università degli Studi di Bari) Andželo Kuaranta (Angelo Quaranta) un Marčello Siniskalčīli (Marcello Siniscalchi) atbildēja uz Devisona jautājumu un pierādīja, ka - var. Lai to pierādītu viņi ievietoja dzīvniekus būros, kas bija aprīkoti ar kamerām, kas precīzi fiksēja astes novirzes leņķi no ķermeņa vidus līnijas. Pēc tam suņiem demonstrēja 4 stimulus: viņu saimnieku, nepazīstamu cilvēku, kaķi un nepazīstamo “dominējošo” suni. Katrā gadījumā suns vēroja cilvēku vai dzīvnieku vienas minūtes laikā. Pēc tam eksperimentētāji taisīja pusotras minūtes pārtraukumu un tālāk sekoja nākamā bilde. Eksperimenti ilga 25 dienas pa 10 seansiem katru dienu. Redzot saimnieku, suņi pastiprināti māja ar asti ar novirzi uz labo pusi, redzot nepazīstamu cilvēku, kustības arī prevalēja labajā pusē, bet tas nebija tik straujas. Kaķa skats izraisīja astes kustības, kas ir novirzītas pa labi, bet ar mazāko amplitūdu. Ja blakus parādījās kāds agresīvs nepazīstams suns (liels Beļģijas aitas suns), astes nekavējoties reaģēja ar kustību pa kreisi. Tādā veidā var pieņemt, ka labās astes daļas muskulatūra atbild par pozitīvo, bet kreisās – par negatīvo emociju izteikšanu.
Nu jā, interesants novērojums. Bet kur tad te ir zinātne? Lieta ir tāda, ka daudzi pētnieki līdz šīm brīdim strīdas par to – vai emocionālais smadzeņu nesimetriskums var izpausties vēl kādam dzīvniekam neieskaitot cilvēku, kuram smadzeņu kreisā daļa evolucionēja līdz ar runas attīstību. Iepriekšējie dažādu zinātnieku darbi parādīja, ka lielākai dzīvnieku daļai, ieskaitot putnus, zivis un vardes, kreisā smadzeņu puslode atbild par pozitīvajām emocijām un tā saucamo bagātināšanu ar enerģiju. Piemērām, cilvēkiem kreisā puslode ir saistīta ar tādām jūtam kā mīlestība, pieķeršanās, mierīgums un drošība, pie tādam izpausmēm sirds ritms palēninās un organisms izjūt miera un apmierinājuma sajūtu. Labā puslode, otrādi, atbild par uzvedību, kas ir saistīta ar enerģijas patērēšanu, to iziešanu. Cilvēkiem tas ir: izbailes, depresija, bēgšana, kas fizioloģiski izpaužas paātrinātajā sirdsdarbībā un gremošanas sistēmas darbības pārtraukšanā. Par cik labā puslode kontrole kreiso, bet kreisā – labo, tad ķermeņa kustību nesimetriskums ir pretējs smadzeņu puslodes aktivitātei. Acīmredzami, ka šī iemesla dēļ putni meklē ēdienu, lielākoties izmantojot labu acs (kreisā puslode, organisma piesātināšana), bet apkārt esošo plēsoņu kontroli veic ar kreiso. Cilvēka sejas labā daļa tiecas uz laimes izteikšanu, pa to laiku kreisās daļas muskulatūra parāda skumjas un bēdas. Kreiļiem, tiesa gan, viss notiek otrādi.
Austrālijas neirofiziologs Leslijs Rodžers (Lesley Rogers) no Jaunanglijas universitātes (University of New England) piebilst, ka smadzeņu nesimetriskums ir raksturīgs ne tikai zīdītājiem, bet arī daudziem zemākiem dzīvniekiem, no kuriem dzīve evolucionēja uz augstākām formām. Piemēram, bites apmācas labāk, ja izmanto labo ūsiņu, saka Leslijs, bet hameleona tēviņš demonstrē agresiju, mainot ķermeņa krāsu, kad skatās uz citu hameleonu ar kreiso acs. Varde ar lielāko varbūtību centīsies paslēpties no plēsoņa, ja tas parādīsies no kreisās puses (labā puslode – bailes), pie tam tā biežāk izmet mēli pa labi, ja ķer kukaiņus (kreisā puslode – piesātināšanās). Vistas izmanto kreiso acs ēdiena meklēšanā, bet labo – skatīšanai sānos un bīstamo situāciju kontrolēšanai. Tomēr, ja vistas ir izaugušās tumsā, atzīmē Rodžers, tad normāls smadzeņu nesimetriskums viņiem neattīstās. “Šimpanzē smadzeņu nesimetriskums ir tāds pats kā cilvēkiem”, — saka Viljams Hopkinss (William D. Hopkins), Jērkas nacionālā primātu centra pētnieks (Yerkes National Primate Center). Pēc viņa vārdiem, kad pērtiķi ir uzbudināti, viņi kasa kreiso ķermeņa daļu, demonstrējot ar to spēcīgas negatīvas emocijas. Vēl vairāk, šimpanzes kreiles ir vairāk bailīgas. Viņu dominējošā laba puslode padara viņus apdomīgākus. Smadzeņu nesimetriskums, acīmredzami, ir sena raksturīga īpašība, secina Rodžerss. Šāds nesimetriskums sniedz organismam noteiktas priekšrocības sugas izdzīvošanai. Jo dzīvniekiem, kuri var darīt divas svarīgas lietas vienlaikus (piemēram, ēst un vērot plēsoņus), izdzīvot ir vienkāršāk, nekā tiem, kas ir iedziļinājušies tikai vienā lietā. Bez tam dzīvnieki ar divām galvas smadzeņu puslodēm netiek dublētas funkcijas un nervu šūnas tiek izmantotas ar maksimālo lietderīgumu. Kā redzat, izpēte, kas pēc pirmā acs uzmetiena pretendēja maksimums uz Šnobeļa prēmiju, atklāja šādus tādus dzīvnieku pasaules evolūcijas noslēpumus. Šajā gadījumā suņu aste ne tikai parādīja zinātniekiem, kāds ir tā suņa noskaņojums, bet, iespējami, veicināja jaunas izpētes, jo neviens vēl nav pierādījis, kas suņiem nav savas valodas.