Spoki.lv lietotāju klasifikācija. Atrodi sevi.16

Ir novērojamas nelielas atšķirības starp kopētājiem. Vieni, paši stulbākie, māk tikai nokopēt jūtūba adresi, citi, nedaudz gudrāki ( bet tikai nedaudz) kopē bildes, gifus, komiksus, kurus lielākoties nav spējīgi pat iztulkot vai uzlabot. Daži kopētāji pat ir tik stulbi, ka nesaprot, ka, piemēram, TVNET tas ir gandrīz tas pats kas SPOKI. Viņi kopē rakstus no TVNET un liek SPOKOS. 

Bet visus kopētājus apvieno viena lieta - tie ir cilvēki bez fantāzijas un izdomas. Dr. Hab. Jonatans de Bills apgalo, ka parasti sabiedrībā ir izplatīts mīts, ka kopētāji ir vientuļi, viņu dzīvē nekas nenotiek. Vienīgais ko redz kopētāji, tas ir kaut kāds ekrāns - datora, planšetes, mobilā telefona, vai kāds cts. Pasauli viņi redz taisnstūrainu, tāpēc sabiedrībai rodas žēlums. BET TĀ NAV. Arī viņu dzīvē kaut kas notiek ārpus taisnstūra. Piemēram - salūza datorpele. Kopētājs iet uz veikalu pirkt jaunu. Patiesībā tā jau ir raksta ideja - " kā es pirku peli", bet šajā gadījumā totāla fantāzijas deficīta dēļ, kopētājs necenšas ko tādu izveidot.  Kopētāji arī reālā dzīvē ir kopētāji. Kaimiņš nopirka jaunu mašīnu, arī viņam vajag; otrs kaimiņš apņēma jaunu sievu, arī viņam vajag; māsa apprecējās ar nēģeri, arī kopētājs apprecas ar nēģeri.... bet NAV iespējams VISU kopēt. Pienāk brīdis, kad kopētājam nesanāk kopēt. Tad viņam ir depresija, suicidālas tieksmes. Dr. Hab. Jonatana de Billa padoms ir izglītoties. Izlasīt kādu grāmatu, aiziet uz teātri, operu. Pabeigt skolu. 

Ubagi.

Tie ir spoku lietotāji, kuri diedelē kaut ko. Pārsvarā tās ir pozitīvās balsis. Kā jau visi ubagi, arī šie nav īpaši gudri, maz ko prot. Raksti pārsvarā ir tukši. Viņi paši to arī saprot, tāpēc diedelē.  Reālajā dzīvē esat redzējuši, ka alkoholiķi vai bomži sēžot pie tirgus žēlojas par slikto dzīvi, bieži rokās tur mazu bērnu, suni, vai uzrunā ar kādu žēlīgu stāstu, arī spoku ubagi cenšas iežēlināt - " šis ir mans pirmais raksts...lieciet plusu.."... utt.  Iespējams, ka arī reālajā dzīvē šie cilvēki lūdz palīdzību visiem un par visu. Atnākot uz veikalu, skrien pie pārdevēja - konsultanta un ar raudošām acīm stāsta savu bēdu stāstu, ka noplīsusi tējkanna, brokastīs bērniņi palikuši bez tējas.... tad sāk žēloties par grūto dzīvi, ka nepieciešama atlaide...

Dr. hab. Jonatans de Bills  stāsta, ka šī kategorija cilvēku necenšas neko dzīvē mainīt. Daudz vieglāk ir palūgt, nekā pašam kaut ko mēģināt dzīvē mainīt. Psihiatrs tādiem iesaka nākt pie viņa uz grupu terapiju, jo patstāvīgi ar to cīnīties ir grūti.

Haltūristi.

Nereti gadās, ka viņi paši pat nezina, ka ir haltūristi, bet patiesi domā, ka taisa šedevrus. Viņi ir tik lieli slaisti un slīmesti, ka pirms raksta veidošanas neievada mekletājā kādas atslēgas frāzes. Bieži gadās, ka kāds jau ir izveidojis līdzīgas tēmas rakstu, bet daudz kvalitatīvāku, labāku un interesantāku. Haltūristi necenšas neko izdomāt, bet ja izdomā, tad raksts ir ļoti īss. Viņi pārsvarā ņem kādu gatavu rakstu, iztulko un nav pat spējīgi pārbaudīt tulkoto informāciju. 

Haltūristi paši nezin tā ir taisnība, ko viņi sarakstīja, vai nē. Priekš kam? Tas aizņem laiku. Labāk lai kāds komentāros uzraksta, ka nepareizi, jo par katru komentāru dot cepumu. Viņi ir pārāk slinki lai domātu, jo nedomā, ka par komentāru dot +1 cepumu, bet par raksta pozitīvu vērtējumu +2 vai pat +4.

Dr.hab. Jonatans de Bills saka, ka haltūristam ir uzmanības deficīts. Tas nav spējīgs ilgstoši koncentrēties uz vienu lietu, bet tas nav bezcerīgs tips. Ja haltūrists pats sapratīs, ka grib kļūt pilnvērtīgs sabiedrības loceklis, tad var laboties.

Puņķutapas.

Šie cilvēki ir ļoti vērīgi. Viņi seko visam notiekošajam un meklē iemeslu paraudāt.  Totāli pesimisti. Jebkurā situācijā viņi atradīs ko sliktu. Koka lapa uz ietves ,viņuprāt, kalpo kā zīme kaut kam ļaunam, vai jau ir liels ļaunums. Puņķutapas nemīl raudāt vienatnē. Tie veido rakstus un meklē domubiedrus. Ja kāds optimists vai reālists uzraksta komentāros kaut ko pozitīvu, puņķutapa uzsprāgst. 

Dr.hab. Jonatans de Bills apgalvo, ka puņķutapas bieži sirgst ar vajāšanas māniju, tiem nereti rādās halucinācijas. Parasti šie cilvēki izdomā kādas neveiksmes un svarīgi tiem atrast vainīgo. Parasti vainīgi ir visi, izņemot pašu. Ja cilvēkam ir maza alga, vainīga valdība, darba devējs, valsts, bēgļi, nevis paša nepietiekamā izglītība, prasme vai necenšanās ko darīt.  Dr.hab. Jonatans de Bills apgalvo, ka savas prakses laikā novērojis, ka puņķutapas visbiežāk par vainīgiem uzskata 3 lietas, tās ir:  valsts, valdība ( politiķi) un likumsargi. Psihiatrs apgalvo, ka tie ir sociopāti, bet tiem ir izteikts bara princips. Tie atrod sev kādu līderi un seko tam. Piemēram: ja līderis pateiks, ka ziloņu purkšķi izraisa vulkāna izvirdumus Islandē, tad puņķutapas nekavējoties sāks raudāt un sāks veidot rakstus par sliktajiem ziloņiem, par to, kas būs ja visi dzīvnieki sāks purkšķināt, par to, ka Islande ir tuvu Latvijai un ka arī Latvijā drīz būs sūdi.... vainīgi politiķi, kuri neizšauj ziloņus.... Viņus neinteresē kāds cits viedoklis, viņi nepētīs statistiku, citus avotus, bet strikti turēsies pie sava līdera teiktā. Pats interesantākais ir tas, ka viens puņķutapa var izvēlēties sev vairākus līderus, var tos mainīt pret citiem.  Puņķutapismu ārstēt ir ļoti grūti, bet kā apghalvo psihiatrs, mūsdienu medicīna var paveikt daudz ko.

Tizleņi.

Šajā kategorijā ietilpst to " smieklīgo" video veidotāji. Gribēju atrast kādu ekrānšāviņu no reāliem spoku  video, bet roka necēlās.

Sākumā domāju šo kategoriju saukt " klauni" vai " āksti", bet tad padomāju, ka šie var apvainoties. Klaunāde tā ir vesala māksla, āksti - indivīdi, kuri smīdina savu saimnieku. Atslēgas vārds ir " smīdina" . Ja āksts būs nesmieklīgs, tam atvienosies galva no ķermeņa un ķermenis izbaudīs spinālo šoku, turklāt, nevis pārnestā nozīmē.

Spoku tizleņi nav ne āksti, ne klauni, nemaz nerunājot par komiķiem. Humora žanrs ir pats grūtākais. Pat par aktieri  palikt nav viegli, bet par komiķi vēl grūtāk, jo komiķis ir gan aktieris, gan smieklīgs.  

Dr.hab. Jonatans de Bills apgalvo, ka tizleņu galvenā problēma ir UDS ( uzmanības deficīta sindroms) un alkohols. Piedzeroties cilvēks domā, ka ir visvarens un smieklīgs. Viņš sastrādā kādu tā saucamo " prikolu" , viņam ir jautri, viņš pilnībā ieklaujas savā lomā un tāpēc domā, ka tas ir smieklīgi. 

Citāts no dr.hab Jonatana de Billa vārdiem: " ...es esmu daudz ārstējis tizleņus. Bieži viņu slimības pamatā ir kāds mazvērtības komplekss, nereti bērnībā viņi tika apsmieti, vai pazemoti - pazemojums var būt gan fizisks, gan morāls. Piemēram - vecmāmiņa 4 gadu vecumā neļāva šūpoties. Gadās, ka tizleņi tādi paliek pēc kādas fiziskas vai garīgas traumas. Bet tas nav bezcerīgs gadījums. Tizleņiem smadzenes ir nedaudz nodzertas vai nopīpētas, bet tās viņiem ir labi attīstītas.  Galvenais viņiem ir izglītoties. Tikai izglītoties sfērā, kas saistīta ar mākslu, teātri, apmeklēt logopēdu. Bieži tizleņiem nav naudas, tāpēc iesaku atrast klejojošo cirku un pamācīties no klauna."

Jūtūba neveiksminieki.

Ko darīt, ja tev ir jūtūba kanāls, bet maz skatījumu, maz abonementu? Varbūt veidot kaut ko citu?  Varbūt attīstīties?  Bet tas ir grūti... Tādā gadījumā vajag domāt. Pārsvarā gandrīz visi jūtūba neveiksminieki ir kopētāji. Tie kopē idejas no jau gataviem un veiksmīgiem jūtūba kanāliem, un zemais intelekta līmenis neļauj saprast, ka tas ir tikai loģiski, ka kopijai būs mazāk skatījumu kā originālam. Ko tāds neveiksminieks dara? Atrod pasu vienkāršāko veidu - ievietot savu video spokos. Bet arī šeit popularritāte zema, skatījumu maz, plusu maz. Bet neveiksminieks turpina likt, paceļ jau vecos rakstus, cerot, ka no tā skatījumu skaits dubultosies. Tā vietā, lai uzlabotu materiāla saturu, kvalitāti, cilvēks ceļ savus rakstus un ceļ, tādā veidā tikai radot lielāku riebumu pārējiem. Ienāk pensionāre Vija spokus palasīt, kaut ko interesantu, vai kaimiņu puisēns  Mārtiņš kaut ko izlasīt par vēstures faktiem, bet tur atkal tas kārtējais mēsls priekšā stāv. Bet neveiksminieks ir tik sliktā situācijā, ka priecīgs par kaut kādām desmit balsīm spokos. Jebkurš intelektuālis sen saprastu, ka ja spokos viņam ir +25, tad tas nenozīmē, ka 25 cilvēki viņam ielika +. Daudziem lietotājiem, balsojot par rakstu dodas uzreiz +2, vai pat +4. Reālais plusu skaits ir daudz mazāks, un pats galvenais, ne visi kuri lika plusu spokos, liek plusu arī jūtūbā zem video. Normālos jūtūba kanālos plusu skaits ir mērāms desmitos tūkstošu, bet šeit, tādas pūles par 10 balsīm.

Dr.hab. Jonatans de Bills apgalvo, ka jūtūba neveiksminieki ir ar mazu intelekta līmeni, daudziem kompleksiem, sociopāti ar paaugstinātu ego. Viņi paši izveidojuši sev lamatas - ieliek lielas pūles, tāpēc mainīt neko nevar, atkal liek pūles, un tā pa riņķi. Ar šo slimību cīnīties salīdzinoši viegli. Te galvenais pašam apzināties savu slimību un piedalīties neveiksminieku grupas seansā.

Praktiskās rokas

Tie var būt pavāri, celtnieki, gleznotāji, rakstnieki, dzejnieki, vai jebkuras citas profesijas vai nodarbošanās pārstāvis. Viņus vieno viena īpašība - tie dara, nevis daudz muld. Tie ir vieni no trīs vaļiem, uz kuriem turās viss šis projekts - Spoki.lv. Ja visi šie cilvēki kolektīvi sadomās izdzēsties no spokiem, tad šis portāls turēsies uz tikai atlikušajiem diviem vaļiem, bet tiem noturēt jau būs grūti...

Jā, bieži šie cilvēki savāc mazāk balsu nekā kopētāji, bet tie ir izglītoti un prasmīgi cilvēki. 

Dr. hab. Jonatans de Bills stāsta, ka šie cilvēki ir interesanti sarunās, ar stabilu psihi un tādus cilvēkus savas karjeras laikā nav ārstējis.

Caurās galvas

Termins ir mazliet dīvains. Rodas uzreiz divas asociācijas: 1) ka galva cauršauta, vai galvā iedurts un pēc tam izvilkts metāla stienis, 2) ka ir aizmāršīgs vai ar vāju atmiņu.  BET neviena no abām asociācijām nav pareiza.  Termins " caurās galvas" ir radies no tā, ka cilvēks ir atvēris savu iekšējo pasauli citiem aplūkošanai. Ļauj citiem ielūkoties savā ego. Tas ir otrais spoku valis. Šie cilvēki veido rakstus par sevi, piemēram - " kā es uzkāpu uz Everasta", " kā es izglābu zirgu", " es aizgāju uz veikalu pēc prezervatīviem, bet nopirku alu un maisiņu"... utt.

Dr.hab. Jonatans de Bills uzskata, ka bieži ( ne vienmēr) šie cilvēki ir ekstraverti, tiem maz kompleksu un augsts pašvērtējums. Tomēr psihiatrs brīdina būt uzmanīgiem un sekot informācijai ko publicē, lai tā kādreiz neatgrieztos pret pašu publicētāju.