Francūziete Blanša Monjē (Blanche Monnier) 25 gadu garumā bija ķīlniece personīgajā mājā. To laiku viņa pavadīja ieslēgta istabā, kur pat neienāca saules gaisma, dzīvoja starp saviem izkārnījumiem.
Sieviete, kura pavadīja 25 gadus ieslēgtā tumšā istabā, pilnīgi viena pati.23
806
17
Sieviete tika izglābta 1901. gadā, pēc tā, kad policija saņēma vēstuli, kurā tika teikts, ka viņu ilgus gadus tur ieslodzīta personīgā māte. Policija ielauzās šajā mājā un atrada Blanšu, kas cieta no spēcīgas anoreksijas, atrodoties otrā stāva istabā. Viņa gulēja uz dīvāna, starp saviem izkārnījumiem un atkritumu kaudzēm. 24 kilogramus smagā, 49 gadus vecā Blanša slēpās zem segas. Viņa nebija redzējusi saules gaismu 25 gadu garumā.
Vēstulē, kas tika nosūtīta policijai, bija rakstīts: `Msjē, Ģenerālais prokuror, Man ir liels gods paziņot Jums par nopietnu situāciju. Es runāju par veco Jaunavu, kura ir ieslodzīta madam Monjē mājā. Sieviete dzīvo badā un tumsā, kā arī guļ uz veca dīvāna pēdējos 25 gadus, starp pašas netīrumiem`.
Reklāma
Vēstule pārsteidza policiju. Viņi aizgāja uz māju un atrada tur netīrīgu sievieti, ieslēgtu tumšā istabā. Uzreiz tika dota pavēle atbrīvot logus. Tomēr logi bija tā aiznagloti ar dēļiem, ka viņiem nācās izmantot speciālu instrumentu palīdzību. Tikko kā gaisma izgaismoja istabu, policija pamanīja Blanšu Monjē, kura gulēja uz pretīgi netīras gultas. Nelaimīgā sieviete gulēja pilnīgi kaila uz veca, salauzta matrača. Apkārt viņai atradās izkārnījumi, veci gaļas gabali, augļi, sēnes un sapuvusi maize. Istabā bija tika spēcīga smaka, ka policijai nācās pamest istabu vairākas reizes, lai turpinātu izmeklēšanu. Turklāt 75 gadus vecā māte mierīgi sēdēja viesistabā. Policija uzreiz aizslēdza māju un aizveda uz iecirkni izprašņāt māti un Blanšas brāli. Blanšu nekavējoties nogādāja Hotel-Dje slimnīcā uz Parīzi, kur speciālisti paredzēja, ka viņa gandrīz iespējams nomirs.
Policijas izmeklēšanas laikā noskaidrojās, kad Blanšai bija 25 gadi, viņas māte uzzināja par meitas attiecībām ar gados vecu advokātu. Māte aizliedza viņai turpināt šīs attiecības, bet, lai meita klausītu, māte ieslēdza viņu mazā istabā. Atradās arī liecinieki, kuri dzirdēja Blanšas kliedzienu, kad viņa lūdza, lai viņu izlaiž. 1892. gada 16. augustā viens no lieciniekiem dzirdēja Blanšas vārdus: `Ko es izdarīju, lai mani ieslēgt? Es neesmu pelnījusi šīs briesmīgās mokas. Dievam nevajadzētu eksistēt, ka cilvēkam nākas izciest tādas šausmīgas ciešanas! Un neviens nenāk man palīgā!`
Māte Monnier Demarconnay, tika arestēta nākamajā dienā. Viņa uzreiz tika ieslodzīta lazaretē, kur negaidīti nomira pēc 15 dienām. Viņas brālis, Marsels, tika notiesāts, jo bija līdzdalībnieks mātes noziegumā. Viņam tika nolemts 15 mēnešu cietumsods. 1901. gada 20. novembrī apelācijas tiesa nolēma, ka tā kā Marsels nenodarīja nekādu noziegumu pret sievieti, tad var tikt attaisnots un atbrīvots no cietuma.
Reklāma
Neskatoties uz to, ka Blanša Monjē atgriezās pie normāla svara, viņas saprāts nespēja atjaunoties. Viņa nomira psihiatriskajā slimnīcā 1913. gadā, 12 gadus pēc tā, kad tika izglābta.
Tev patiks šie raksti
