Kas notiek pēc tam, kad jaunieši izbēg? Vai viņi izdzīvo Ņujorkas pilsētas džungļos? Patiess stāsts par bērnu neapskaužamo dzīvi ieslodzījumā.
ŠOKĒJOŠI ! 7 bērni 14 gadus pavada ieslēgti savās mājās15
14 gadus Angulo ģimenes 6 brāļi un viena māsa bija ieslēgti savā Ņujorkas 4 guļamistabu dzīvoklī.
Bagavans - 23 gadi
Dvīņi Govinds un Narajans - 22 gadi
Mukunds - 20 gadi
Krišņa - 18 gadi
Jagadešs - 17 gadi
Māsa Višnu - jaunākā
Viņu tēvs Oskars Angulo uzskatīja, ka Ņujorkas daba, cilvēki un ielas demoralizēs bērnus, tāpēc dzīvoklim bija tikai viena durvju atslēga un durvis viņš vienmēr turēja aizslēgtas un atslēgu pie sevis.
Jaunieši dzīvoja Manhetenas austrumu pusē un neko nezināja par pilsētas rosīgo dzīvi aiz loga.
Vienīgā saskarsme ar ārpasauli brāļiem un māsai bija caur filmām, kuras pašiem patika izspēlēt savā izpildījumā. Tika noskatītas vairāk kā 5 000 filmu. Iespaidīgi, vai ne?
Neticami ir tas, ka tēvs vēlējās pasargāt bērnus, BET atļāva viņiem skatīties visu veidu filmas, arī vardarbīgās.
Tā šī ģimene bija paradusi dzīvot līdz pat 2010. gadam, kad brāļiem izdevās nokļūt Ņujorkas ielās. Viņi bija ģērbušies kā no filmas Rosevoir dogs un tā bija pirmā reize, kad kinorežisore Kristāla Mozelle viņus ieraudzīja un mainīja brāļu dzīvi par visiem 360 grādiem.
Kristāla par sastapšanos saka: "Es jutos tā itkā būtu atklājusi sen izmiruši cilti, bet nevis no pasaules džungļiem, bet gan tepat Manhetenā, cilvēku pārpildītā pilsētas daļā."
Kinorežisore kļuva par viņu pirmo īstās pasaules draugu un pat pamanījās viņu apartamentos ienest kameras, kas dokumentētu ģimenes dzīvi .
"Viņiem nebija draugu, bērni tika mācīti mājmācības ceļā un viņu vienīgais `logs` uz ārpasauli bija filmas", saka Kristāla.
Šogad tika laista klajā dokumentālā fillma The Wolfpack, par neparasto bērnu audzināšanas metodi un tā pat pamanījās nokļūt līdz Sundance filmu festivālam.
Par laimi, Angulo brāļi un viņu mamma Suzanna spēja nokļūt Jūtas štatā, lai paši klātienē piedzīvotu filmas izrādīšanas emociju gammu.
Puiši pat tika pie priekiem `saberzēties ar elkoņiem` ar vienu no saviem elkiem - režisoru Eliju Rotu.
Beigu beigās filma uzvarēja un ieguva ASV Lielo dokmentālo filmu Grand Jury balvu.
Šobrīd tikai 22 gadus vecais Govinds ir izvācies no kopējās dzīvesvietas. Sakarā ar Kristālas teikto, jaunieši cīnās ar aizvainojumu pret savu tēvu, ka ir bijuši turēti sprostā tik ilgi. Neskatoties uz to, brāļi ir turpinājuši sarast ar nu jau pieejamo apkārtējo pasauli un atraduši savas īpašās intereses. Bagavans (vecākais) ir iestājies hip-hop deju konservatorijā; Govinds cer kļūt par režisoru; Narajans strādā anti-fracking organizācijā; Makunda ļoti vēlas kļūt par rakstnieku un režisoru; Krišņa un Jagadešs ir ieinteresēti mūzikā un 80to gadu kultūrā. Viņu māsa Višnu gan paliek pie vecākiem, jo viņai ir dažas speciālas vajadzības.
Par šo brāļu dzīvi, jaunajiem iespaidiem, sasniegumiem un mērķiem varētu rakstīt jau atsevišķu rakstu un es gribētu teikt, ka kaut kādā ziņā tēva ierobežotība ir atstājusi gaužām labu iespaidu uz jauniešiem, bet tas tomēr nav pareizais vēids kā audzināt savus bērnus mūsdienu sabiedrībā. Gribētos cerēt, ka stingrā audzināšna un pasaules iespaidu trūkums nebūs iemesls, lai noietu no cieļu ar tik izcilu sākumu kāds ir patlaban.
Paldies, ka izlasīji rakstu. Liec plusu arī tu anonīmais lasītāj ! Zemāk neliels video lai iekārdinātu sameklēt un noskatīties The Wolfpack. Jauku dienu