Stāsts par kādu sunīti, kurš cietis no cilvēku nevērības.
Divi piedzērušies vīrieši aizmirsuši savu piesieto suni pie mašīnas un aizbraukuši prom, ar visu suni aiz auto. Kad suns tika atrast, tika izsaukta policija un veterinārā palīdzība. Tagad sunīts ir atņemts neliešiem un kad sadzīs rētas, dots adoptēšanai.
Zinu, ka ja ne katru tad noteikti gandrīz katru dienu kaut kur pasaulē kāds suns cieš no vardarbības. Briesmīgi.
Taču šoreiz manu uzmanību vairāk pievērsa ne pats stāsts, bet gan virsraksts, kāds tas bija oriģinālvietnē (tādu pašu uzliku arī te) - Suns piedod un aizmirst.
Tas liekas negodīgi.. kāpēc suņiem tik ļoti jāmīl viņu saimnieki, ja viņus vienkārši sit vai vel nez ko briesmīgāku dara. Ieraudzīt rētainu suni, kura aste cilājās, kad viņa "mīļais" saimnieks nāk viņam klāt.. Sirds sāp.
Ir patīkami zināt, ka tev ir pats uzticamākais draugs pasaulē, bet sirds sāp, ja viņi vel jo projām mīl tos, kas viņu uzticību nebūtu pelnijuši.
Kā bija teikts autora rakstā :
Dogs Forgive and forget.. I never will.
Suņi piedod un aizmirst.. Es nekad.
Cik nežēlīga ir apkārtējā pasaule. Žēl sunīša.