Patiesas atbildes uz jautājumu “Par ko tu vēlējies kļūt, kad pieaugsi?”15
168
0
"Atceros sevi, kad biju maziņa, vēlējos pēc iespējas ātrāk izaugt, lai varētu noteikt cik karotes ar cukuru man ir nepieciešams piebērt tējā. Pieaugušie vienmēr tik precīzi zināja, cik viņiem ir jāliek cukuru, neatkarībā no tā vai krūze bija liela, maza, vidēja, viņi vienmēr tik ļoti precīzi visu to noteica. Un man likās toreiz, ka tas ir superkruti! Vēl es vēlējos kļūt par delfīnu, bet pēc tam par konduktoru. Īsāk sakot, es nebiju gudrākais bērns."
Olesja
"Bērnībā es gribēju kļūt par pad*auzu. Atceros kaimiņieni, kura bija neaprakstāmi skaista. Kad viņa piebrauca pie mājas, visas meitenes no laukuma skrēja paskatīties uz viņu, kā viņa ir ģērbta, meitenēm nedaudz vecākām par mani viņa dāvināja drēbes utt, bet mums mazajām deva nagu lakas. Mēs viņu gaidījām kā Salavecīti. Viņa bija neparasta, izcēlās pūlī. Laukuma vecenītes, kad viņu redzēja vienmēr teica “Lūk, pad*uza atgriezās ar visādu jaunu hlamu.” Un tad tajā momentā es izlēmu, ka būšu tāda, kā viņa, būšu pad*uza. Maniem vecākiem pat laikam ir saglabājies ieraksts kasetē, kurā es sarunā ar psihologu, kad pieņēma pirmo klasi, sēžu tur tāda sapucējusies un uz jautājumu “Par ko es vēlos kļūt, kad pieaugšu”, es ar lepnumu atbildēju, ka kļūšu par pad*auzu! Mamma bija šokā, tētis sēdēja un ķiķināja, un es nevarēju saprast viņu reakciju, viņiem taču būtu jālepojas ar mani."
Anastasija
"Es bērnībā vēlējos būt pārdevēja, jo domāju, ka veikals pieder pārdevējiem un līdz ar to arī konfektes."
Kristīne.
"Nebija nekādu sapņu kļūt par kosmonautu. Bērnībā teicu, ka vēlos kļūt par kompānijas direktoru. Atvērt patversmes priekš pamestiem dzīvnieciņiem, palīdzēt viņiem.
Rezultātā mācos par ekonomistu. Vismaz dažus sapņus esmu piepildījis – paņēmu pie sevis 8 gadus atpakaļ kaķēnu, kuru atradu uz ielas. Tagad šis brīnums pie manis laimīgs dzīvo."
Andrejs.
"Mācījos mūzikas skolā.
Vairākas reizes nedēļā es devos uz turieni ar tramvaju. Ļoti bieži es stāvēju pie vadītāja kabīnes un skatoties, kā viņš vada tramvaju, sapņoju, ka tad, kad es izaugšu, kļūšu par tramvaja autovadītāju. Nekļuvu. Un tā arī, starpcitu, vijolniece no manis neiznāca. Patreiz esmu farmaceits. 
"
"Par ko es vēlētos būt ... Jā, iespējams, tikai velns zina. Visticamāk vispirms ir jākļūst par cilvēku. Bet kas zina, kā tas notiek? Tāpēc es nezinu. Un tad ... Es īsti nezinu, es nevaru izlemt =) Lai gan es domāju, ka ir pienācis laiks. Kā bērns es gribēju būt veterinārārsts, aktieris, dziedātājs, es gribēju =))) vilciena vadītājs, zirgu treneris, vēlāk es gribēju būt mehāniķis, lai uzzinātu visu par automašīnām =))) Tagad esmu ieguvis izglītību viesnīcas servisa vadītāja amatam=) Nav slikti it kā =) Kopumā es vēl neesmu pieaudzis =)"
"Kā bērns, kad man uzdeva tādu jautājumu, es nonācu eksistenciālajā krīzē, lai gan tajā brīdī pat nezināju tādu vārdu. Pēc ilgām pārdomām, lēni atbildēju, ka vēlos būt aktieris, tādēļ ka man patika skatīties filmas un bieži teica, ka šādi cilvēki ir pieprasīti un paliek vēsturē. Turklāt sniedz lielu prieku tiem, kas filmas skatās.
Ir pagājuši daudzi gadi. Es joprojām nevaru atbildēt uz jautājumu "Kas es gribu būt." Nē, ir daudz intereses, bet ... mākslinieks? Jā, man patīk gleznot, bet es neesmu van Gogs. Jā, un daudzi mākslinieki nespēj normāli nodzīvot ar naudu, ko viņi pelna. Fotogrāfs? Rakstnieks? Šīs ir lietas, ko es daru diezgan labi, bet man nav ne jausmas, kā to izdarīt profesionālā līmenī, nevis "Tev labi sanāk, nofotografē mani" un zīmēt garlaicības dēļ.
Par aktieri es arī tagad neesmu pret kļūt vai arī par režisoru, bet tas ir pāāārāk grūti. . Varētu kļūt par teātra aktieri, bet atkal - vajadzīgs mācīties utt. Un tam nav laika.
Laikam es esmu parasts vidusmēra cilvēks, kaut arī radošs."
Bet par ko Tu vēlējies kļūt, kad biji mazs?
Tev patiks šie raksti
