Labdien!
Mēs visi, kas sekojam līdzi ziņām un aktualitātēm Latvijā esam dzirdējuši par notikumu Biķerniekos, kur starp diviem vīriešiem izcēlies konflikts, kurā bijis iesaistīts arī suns un šaujamierocis.
Medijos lasot tautas viedokli nākas secināt, ka lasītāji dalās divās frontēs - tajos, kas atbalsta suņa saimnieku un nostājas pret ieroča pielietošanu pašaizsardzībai un tajos, kas iestājas pret apdraudējumu no nepieskatīta suņa, pret nelikumīgu personas aizturēšanu un miesas bojājumu nodarīšanu un par ieroča pielietošanu pašaizsardzībai.
Šis ir subjektīvs raksta autora skatījums uz notikušo, proti tikai viena indivīda domas par izveidojušos situāciju.
Iztirzājumu sāksim ar faktiem, kas mums ir zināmi. Piebildīšu, ka mediji faktus mēdz sagrozīt un pasniegt notikumus ļoti atšķirīgā gaismā, un tomēr.
Personai E piederošais suns bija bez pavadas, bez uzpurņa un netika pieskatīts - brīvi skraidot tuvāk vai tālāk no sava saimnieka, katrā ziņā tādā attālumā, lai saimnieks nespētu kontrolēt savu dzīvnieku. Fakts. Tas ir Rīgas domes saistošo noteikumu pārkāpums. Fakts.
Personai S bija šaujamierocis. Fakts. Tāpat personai S bija atļauja šaujamieroča nēsāšanai, izmantošanai utt. Fakts.
Tālāk kļūst sarežģītāk - pušu liecības par to, ko tieši ir darījis suns atšķiras, arī persona E neilgajā laika posmā pēc notikušā vairākkārt paspējusi grozīt savas liecības, kas gan ticamību tām nepaaugstina.
Es uzskatu, ka personai, kurai apzināti tuvojas nepieskatīts suns (kas jau pats par sevi ir likumpārkāpums no suņa saimnieka puses) ir pamats uzskatīt, ka var notikt tās apdraudējums. Sīkāk to noteikti vērtēs policija.
Ieroču aprites likums (30.panta piektā daļa) paredz, ka persona drīkst izmantot šaujaieroci, lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus. Fakts. Persona S to arī dara, un, nevis šauj par suni, taču raida divus brīdinājuma šāvienus, lai dzīvnieku aizbiedētu. Fakts - un to apiecina arī tas, ka sunim nekādi miesas bojāumi nav nodarīti. Tāpat to apliecina personas S konsekventās liecības, un tas, ka persona E, acīmredzot, lai izvairītos no atbildības, savas liecības maina.
Pēc tam suns apdraudējumu pārtrauc un dodas prom no prsonas S. Tālāk dodas arī persona S. Fakts.
Un pats interesantākais ir tas, kas notiek tālāk.Medijos atspoguļotā informācija šeit atkal atšķiras, taču vadlīijas ir skaidras.
Persona E panāk garām skrienošo personu S un nogāž to pie zemes, atņem tai ieroci, sasien un vairākkārt mērķtiecīgi izdara sitienus pa personas S seju, kad persona S jau ir atbruņota un nepretojas. Pēc tam izsauc policiju un veic fotouzņēmumus, kuros redzama persona S ar tai izdarītajiem miesas bojājumiem. Secība varbūt nedaudz mainās, atkarībā no medija un informācijas sniedzēja, taču kā attēli tā arī pieejamās ziņas sniedz tieši šādu notikušā ainu.
Un tad nu man ir jājautā, kādas gan spekulācijas vairs ir iespējamas par to, kurš šajā situācijā ir saucams pie atbildības par vairākiem likumpārkāpumiem un kurš ir cietušais?
Persona S no savas rīcības sākuma līdz pat beigām ir rīkojusies kā likumpaklausīgs pilsonis, vēl vairāk, tā nav izmantojusi savas ar likumu piešķirtās tiesības gadījumā, kad kāda persona tai cenšas atņemt ieroci, aizsargāties un raidīt šāvienus, tā, nolūkā nenodarīt nesamērīgu kaitējumu, ir pašaizliedzīgi pakļāvusies personas S īstenotajai vardarbībai. Šis fakts vien manā skatījumā liecina par to, kurš ir saprātīgais šajā situācijā un kurš no neadekvāti agrsīvs karstgalvis.
Persona E, toties pārkāpusi virkni likumu - suns nav ticis vests pavadā - pārkāpti saistošie noteikumi, pretlikumīgi aizturējis personu S (Persona E taču nav policists kam ir tiesības pēc saviem iesaktiem ņemt un "aizturēt" cilvēkus) - Satversmes un krimināllikuma pārkāpumi, nodarījis personai S miesas bojājumus (turklāt ciniskā veidā - personai S nepretojoties un vēlāk publicējot foto ar cietušo personu bezpalīdzības stāvoklī) - Satversmes un krimināllikuma pārkāpumi, un, visbeidzot, pretlikumīgi atsavinājis ieroci personai S, kurai bija likumīgas tiesības to nēsāt un lietot - krimināllikuma pārkāpums.
Pēc visa iepriekš minētā es domāju, ka vairs nevajadzētu būt šaubām, kurš šajā situācijā ir īstais sociopāts un likumārkāpējs ar uzvedības traucējumiem, un kurš cietušais un upuris.
Paldies par Jūsu uzmanību.
P.S. Es mīlu suņus, bet tāpat es mīlu arī likuma ievērošanu.
