Skaists stāsts par mīlestību un cilvēku atbalstu.
Skaists stāsts par mīlestību un cilvēku atbalstu.
Kad Kevinam Valšam bija 13 gadu, viņš vasaru pavadīja nometnē. Viņš kā šodien atceras brīdi, kad pie viņa pienāca visskaistākā meitene, kādu jebkad redzējis un uzrunāja: "Sveiks, tev ļoti piestāv melnā krāsa." Viņam nebija ne jausmas, kāpēc, bet viņi sarunājās, sadraudzējās un apmainījās kontaktiem.
Vidusskolas laikā viņi atsvešinājās, bet nebija dienas, kad puisis par meiteni nedomātu. Viņš pat nezina kādēļ, bet meitenē šķita kaut kas tik īpašs un neaizmirstams.
Puisis stāsta: "Ritēja pēdējie vidusskolas gadi un tas bija sliktākais laiks manā dzīvē līdz šim. Pasaule šķita nevērtīga, es tajā nesaskatīju jēgu un nolēmu to izbeigt. Vēlējos uzrakstīt zīmīti un doties prom no šīs pasaules. Ieslīgu depresijā... Jūs varat neticēt, bet 5-10 sekundes pirms pašnāvības mēģinājuma iezvanījās telefons, es taču nevarēju nenoskaidrot, ar ko būs mana pēdējā dzīves saruna. Zvanīja mana sapņu meitene no nometnes. Es jautāju viņai, kādēļ viņa man zvanīja, viņa atbildēja, ka tā likās pareizi, jutusi, ka tā vajagot, kaut nebijām runājuši gadu. Nolēmu viņai izstāstīt visu, un meitene bija šokā. Viņa mani atrunāja un piekodināja, lai no rīta obligāti piezvanu. No nākamās dienas mēs vienmēr bijam kopā."
"Mana mūža mīlestība atrunāja mani no dzīves izbeigšanas vissliktākajā dzīves posmā, kad man bija depresija un nogrums no visa. Pēc 10 gadiem es viņu aprecēju. Šodien es nespēju iedomāties savu dzīvi bez viņas. Mēs viens otru atbalstām un mīlam. Vislabākais, ko darīt, ja jūties slikti un depresīvi, ir runāt ar kādu, izklāstīt savu situāciju. Ir labi izteikties skaļi, nevis bēdāties iekšēji, tas ir brīdis, kad saproti - dzīve ir vērtība un pašnāvība nav izeja."
manā dzīvē nekas nebūtu mainijies,ja tas vājā rakstura cilvēciņš būtu darijis sev galu..