Ko lielveikali no tevis slēpj?27

Patiesībā mēs zemapziņā zinām, ka lielveikali nemazgā iepirkumu ratiņus, mēs tomēr pārliecinam sevi par pretējo, jo patiesība ir pretīga. Labākā tīrīšana, ko šie ratiņi ir pieredzējuši ir tad, kad tie atstāti ārā lietū un tas neko daudz nelīdz pret infekciju avotiem. Tie ir noklāti ar pretīgu baktēriju miksli, ēdiena paliekām un par fekāliju daļiņām! Patiesībā, kāds pētījums pierādīja, ka 50% no ratiņiem ir inficēti ar bīstamu E. Coli celmu. No šī brīža būtu labāk, ja pirms lietošanas, jūs noslaucītus ratiņu rokturus ar antiseptiskām salvetēm.

Svaigo gaļu bieži netur piemērotā temperatūrā. Atdzesēšana ir dārga, it īpaši, ja tev ir bizness, kur atvēsinātājiem jāstrādā visu diennnakti. Tāpēc tas nav liels pārsteigums, ka daudzi lielveikali nolemj ietaupīt, kad tas nonāk līdz finansēm. Gaļu būtu jātur 8 Celsija grādos vai mazāk, lai to būtu droši ēst, bet veikali nodrošina šo temperatūru tikai 50% no visa laika.

Stratēģiska lietu izvietošana eju beigās ir tipiska lielveikalu taktika, lai cilvēki izdarītu impulsīvus pirkumus un palielinātu veikala ienākumus.  Šī taktika kļuva vēl labāka, pateicoties Wall-mart, kuri eju beigās izvietoja produktus ar atlaidēm, kas lika cilvēkiem tos pirkt, jo domāja, ka tas ir izdevīgi. Jautrākā lieta tagad ir tā, ka eju beigu preces cilvēki uztver kā atlaižu preces, vienalga vai tām tiešām ir samazināta cena vai ne. Tas pats ir arī ar sīkumiem pie kasēm, lai cilvēki izdarītu impulsīvus pirkumus.

MRSA ir viena no biedējošakajām lietām, kas eksistē mūsdienās. Tā ir antibiotiku izturīga superbaktērija, kas izraisa aptuveni 20 000 nāvju gadā. Un ziniet ko? Jēlajai gaļai, ko jūs nopirkāt lielveikalā ir 25-50% iespējamība būt inficētai ar to. Jebkurā gadījumā, rīkojoties ar jēlu gaļu, vajadzētu uzmanīgi nomazgāt rokas un visu, kam jēlā gaļa pieskārusies. Plus, jēlā gaļā var būt arī parazīti, PVD ik pa laikam paņem paraugus, bet visu jau nemaz nav iespējams pārbaudīt. 

Veselības inspekcijas vizītes ir ļoti svarīgas restorāniem un slikti rezultāti var ietekmēt to reputāciju, vai pat aizvērt tos. Arī lielveikali tiek regulāri pārbaudīti, bet nezināmu iemeslu dēļ, tiem nav tik strikti standarti. Veikali bieži vien izkrīt veselības inspekcijas pārbaudēs ar duci vai pat vairāk pārkāpumiem, un neviens to īsti nezina. Vienīgais veids, kā to noskaidrot veikalā uzrādītos rezultātus, ir pajautāt apskatīt ierakstus veikala menedžerim.

Lielveikali izmanto visvisādas metodes, lai tu iztērētu vairāk naudas. Viena no iecienītākajām shēmām, vismaz Zviedrijā (kur dzīvoju) un ASV ir pārdot preces lielā skaitā. Kad tavas smadzenes redz zīmi ‘’10 gabali par 10$’’, tā liekas gluži kā zagšana, vienalga, fakts ir tāds, ka produkts normāli maksā 98 centus gabalā un tu normāli nopirktu vienu vai divus gb vai nepirktu šo preci vispār, nevis nopirktu desmit....

Lielākā daļa cilvēku zin, ka pārtikas produkti ir apstrādāti ar pesticīdiem un ka to nomazgāšana problēmu atrisinās. Protams, mazgāšana pirms ēšanas situāciju uzlabo, bet nenovērš pavisam, daudziem ļoti populāriem augļiem un dārzeņiem ir tik augsts pesticīdu līmenis, ka tie būtu jātur tekošā ūdeni stundas 12, lai atbrīvotos no pesticīdiem. Pieci visvairāk indīgie ir āboli, zemenes, vīnogas, selerijas un persiki.

Derīguma termiņi tiek mainīti. Tas mums nav nekāds jaunums, zinot slaveno MAXIMA, kur zem uzlīmēm var atrast visu ko, bet patiesais derīguma termiņš ir droša zīme, ka ēdiens ir piemērots patērēšanai. Arī ASV supermārketi var tos LIKUMĪGI mainīt, ja vēlas. 30 no 50 štatiem, nac striktu noteikumu par derīguma termiņiem uz produktiem, arī svaigajai gaļai utt. Tas nozīmē, ka veikals var vienārši ‘’uzcept’’ virsū jaunu zīmi tieši virsū vecajai un likt izskatīties produktam gluži kā jaunam!