Depresija122
179
3
Depresiju veidi.
Melanholiskā depresija ir depresija veids ar fiziskiem simptomiem. Tas ir : sliktu miegu, enerģijas trūkumu un tā tālāk.
Atipiska depresija ir depresijas veids kas parādās ja veicat ne tās darbības kuras parasti. Piemēram aizmigšanas grūtību vietā guļat labāk nekā parasti, apetītes zuduma vietā Jūs pārēdaties
Ažitēta depresija ir depresijas veids kas esat depresīvs un tajā pašā laikā arī trauksmains, nemierīgs un nespēj atrisināt savas problēmas.
Maskēta depresija ir depresijas veids kas var izpausties kā nogurums, galvassāpes, muskuļu sāpes, kuņģa sāpes un visādas citādas sāpes.
Sezonāli afektīvi traucējumi ir depresijas veids kurš var parādīties parasti rudenī, ziemā. Traucējumi vairāk raksturīgi pacientiem valstīs, kur šajā laikā ir maz dienas gaismas.
Pēcdzemdību depresija ir depresijas vieds kurš veidojas sievietēm pēc dzemdībām. Šis depresijas veids apgrūtina rūpēšanos par bērniem un arī ikdienu.
Depresija gados vecākiem pacientiem ir depresijas veids kurš bieži rodas pēc kādas fiziskas saslimšanas. Šī depresija var rasties arī no apstākļiem kuros cilvēks dzīvo.
Dubultā depresija ir depresijas veids tad kad Jums ir jau kāds no depresijas veidiem un ja tā parādās tad notiek strauja, nopietna stāvokļa pasliktināšanās.
Sekundārā depresija ir atsevišķas nopietnas un ieilgušas slimības (artrīts, insults, AIDS u.c.) var veicināt depresijas attīstību.
Depresija bērniem ir depresijas veids kurš nereti izpaužas kā maskēta depresija ar garastāvokļa svārstībām, vieglu aizkaitināmību un uzvedības traucējumiem.
Psihotiskā depresija ir depresijas veids kurš var radīt halucinācijas, kas var izpausties kā balsis, kas Jūs nomāc un saka, ka Jūs ir jāsoda.
Depresijas simptomi:
⦁ pazemināts garastāvoklis, salīdzinot ar laiku pirms traucējumu rašanās,
⦁ zūd interese un prieks par agrāk patīkamām nodarbēm,
⦁ cilvēks kļūst mazāk enerģisks, ātrāk nogurst,
⦁ mazinās pašvērtējums, zūd ticība sev un apkārtējiem,
⦁ sevis noniecināšana, pastiprināta vainas sajūta,
⦁ pašnāvības domas,
⦁ pesimisms,
⦁ pavājinātas koncentrēšanās spējas,
⦁ miega traucējumi,
⦁ apetītes pavājināšanās vai pastiprināta apetīte
⦁ Negatīvisms
⦁ Palēnināta funkcionēšana
⦁ Psihoze.
Fakti par depresiju.
1. Ilgstoša marihuānas lietošana izmaina dopamīna izstrādi organismā, noved pie depresijas attīstības.
2. Cilvēkiem, kas slimo ar depresiju 5 reizes biežāk ir sastopami miega traucējumi kā veseliem.
3. Ar depresiju slimi cilvēki parasti cieš no agorafobijas – bailēm iziet ārā no mājām.
4.Risks saslimt ar depresiju palilinās ar katru paaudzi arvien vairāk. Patlaban jau vidējais vecums, kad pirmo reizi var izpausties depresija ir 24-35 gados. Vidēji 27 gados.
5. Daudzi radoši cilvēki ir slimojuši ar depresiju – Roberts Šūmanis, Ludvigs van Bēthovens, Pjotrs Čaikovskis, Džons Lenons, Edgars Alans Po, Marks Tvens, Vincents van Gogs, Ernsts Hemingvejs, Skots Ficdžeralds un daudzi citi.
6. Pasaules mērogā patlaban depresija ceturtais darba nespējas un priekšlaicīgas nāves cēlonis.
7. Ilglaicīga medikamentu lietošana arī var izraisīt depresiju.
8. Pētījumos tika pierādīts, ka Parkinsona slimības pacientiem būtiskākais ierobežojošais faktors ir depresija nevis fiziskās ciešanas.
9. Ēšanas traucējumus, kā bulīmija vai anoreksija parasti pavada depresijas.
10. Depresijas pacientiem ir divkārt augstāks mirstības risks nekā pārējiem iedzīvotājiem dēļ pašnāvības un netiešajiem medicīnas riskiem.
Ja ir šaubas par to, vai ir depresija, vajadzētu griezties pēc konsultācijas pie psihologa vai psihoterapeita. Tā jūs varat pat izglābt Jūsu dzīvību.
