Bāriņtiesas un juvenilā justīcija, jeb psihiatriska inkvizīcija ...1

Bāriņtiesas jeb juvenālā justīcija nav juridiski motivēta un pamatojama sistēma, bet psihiatriska inkvizīcija, kuras mērķi ir legāla bērnu tirdzniecība un sabiedrības iznīcināšana, jeb kā tagad moderni ir teikt - sabiedrības depopulizācija ! 

Tā jau šodien ir reāla problēma Eiropas attīstītajās valstīs - Vācijā, Francijā, Itālijā ... 

No pirmā acu uzmetiena, juvenilā justīcija var likties pareizi izveidota sistēma, kas ir paredzēta  neaizsargātu bērnu drošībai ... kas pasargā bērnus no varmākām vecākiem ..., tomēr iedziļinoties šajā sistēma, ir skaidri redzams psihiatrijas tendences. Atverot psihisko slimību klasifikātoru, varam atrast bērnu psihisko pataloģiju kritēriju, kurš kā novirzi izvirza tādus psihiskās uzvedības modeļus, kā "Bērna mīlestība pret vecākiem", pie kura ir pieskaitāma bērna raudāšana, kad mamma atstāj viņu dārziņā. Un šāda rakstura kritēriji tiek “pievilkti” pie psihiskām diagnozēm. Izskatot tiesu spriedumus, kā iemesls bērnu atņemšanai Eiropā, var būt pārlieku liela mātes mīlestība uz savu bērnu. Šāds spriedums principā izslēdz juridisku pieeju un mums jāsaprot, ka tas jau ir psihiatrisks slēdziens. Skaidri ir redzams, ka šīs metodes ir speciāli, ar nolūku izstrādājuši speciālisti - psihologi, psihiatri, sociologi ...

"Mēs redzam, ka šī ir sistēma, kas ir paredzēta kā alternatīvs zars taisnīgai tiesu sistēmai, kas nepakļaujas nevienai citai tiesai un kas nav pārsūdzams augstākās instancēs un kura uzdevums ir graut sabiedrību !"

Mums vajag pienācīgi izpētīt šo lauku, jo pilnīgi noteikti, tas ir radīts, lai kādas cilvēku grupas varētu oficiali iedzīvoties uz citu rēķina. Un visā, kas ir saistīts ar psihiatriju un psiholoģiju, pilnīgi noteikti slēpjas finansiālais izdevīgums. Viens no materiālajiem izdevīgumiem slēpjas tur, ka nav jāatbalsta ģimenes, kuras ir nonākušas grūtos materiālos apstākļos, pie tam grūtie materiālie apstākļi jau atkal ir radīti balstoties uz pastāvošo juridisko un tiesību sistēmu valstī. Vēl vairāk, pastav prakse, kur ģimenes, kas ir iekļuvušas kredītu, vai komunālo maksajumu parādos, nevis tiek atbalstītas no valsts puses, bet gan tā kā valsts šīs ģimenes nevar izlikt no dzīvokļa ar maziem bērniem, vispirms savu darbu izdara juvenilā tiesa – atņem bērnus, bet jau pēc tam šo ģimeni izliek no dzīvokļa un atņemt tai dzīvokli, piespriežot tai parādu atmaksu. Šādi gadījumi gan pagaidām nav dzirdēti Latvijā ..., tomēr tas ir tikai laika un morāles jautajums mūsu tiesu izpildītājiem ... un mēs zinām cik augsta morēle ir cilvēkiem, kuri izvēlas šādu profesiju !

"Tātad, mēs šeit redzam, nevis bērnu tiesību aizsardzību, bet gan krāpniecisku sistēmas modeli, kas kalpo tikai ar mērķi iedzīvoties uz citu cilvēku īpašumu rēķina."

Turklāt, vecakiem, kuriem šādā veidā ir atņemti bērni, obligāti jāsedz savu bērnu uzturēšanas finansiālie izdevumi bērnu aprūpes iestādē, vai audžu ģimenē. Tā ir alimentu sistēma, kura tiek aprēķināta progresīvā apmērā – jo situētāka ģimene, jo lielāki alimenti. Tātad, jau atkal mēs redzam, nevis bērnu tiesību aizsardzību, bet gan krāpniecisku sistēmas shēmu, kas kalpo tikai ar mērķi iedzīvoties uz citu cilvēku rēķina. Eksistē pat statistika, kur ir redzams, ka 5 gadu laikā, audžu ģimene var pārcelties no Francijas ziemeļiem uz Francijas Dienvidiem, kur dzīvošanas izmaksas ir ievērojami augtākas. Un mēs redzam, ka tas jau ir faktiski noformējies biznesa veids negodprātīgu cilvēku rokās.

"Šis ir speciāli radīts mehānisms, kas ļauj izņemt bērnus no vienām ģimenēm, pie tam graujot tādejādi jeb kuras sabiedrības pamatu – ģimeni, kur bērni kļūst par „dzīvo preci”, lai nodotu tos  citās, uz citu nelaimi iedzīvoties gribošās ģimenēs !"

Pie tam, juvenilas justīcijas tiesas, nepakļaujas nevienai citai tiesai, ne valsts kontrolei ! Šīs tiesas neparedz nevainības prezumpciju, kas ir paredzēta jeb kurā klasiskaja juridiskajā tiesa.  Pēc juvenilās tiesas likumiem, vecāki ir "vainīgi", jau tāpēc vien, ka ir vēcāki. Šajos procesos nav nozīmes nekādiem savāktajiem pierādījumiem un šo tiesu lēmumus nevar apstrīdēt neviena cita normālā, klasiski juridiskā tiesa ! Un sociālā darbinieka vienpersonisks viedoklis, vai personīgā attieksme, vai nepatika pret konkrēto ģimeni var kalpot par iemeslu spriedumam. Lai Jūs nemaldinātos, Jums noteikti ir jāzina, ka juvenilās tiesas, nekādā gadījumā nav juridiskas tiesas, tām pat nav nekāda sakara ar juridiskajām tiesām, to darbinieki, saucamie bāriņtiesu tiesneši, labākaja gadījumā ir sociālie darbinieki, vai pedagogi. Tiem nav nekādas juridiskās izglītības !!! Un mēs visi zinam, kas izvēlējās šīs profesijas ... visbiežāk tie bija klases vājākie skolēni, kuri knapi pabeidza vidējo izglītības iestādi un sociālais darbinieks, vai pedagogs bija vienīgā izvēle, kur varēja tikt bez īpašas piepūles un iestājeksāmeniem !!! Tomēr, lai cik paradoksāli tas nebūtu, šādas „tiesas” spriedums nav pārsūdzams !!!

"Tā ir sociālo darbinieku, pedagogu, psihologu un psihiatru inkvizīcija, kas vienkāršā tautas valodā runājot, aprunā un apmelo ar mērķi iedzīvoties uz upura rēķina. Un Jums ir jāsaprot, ka tas absolūti noteikti ir izdevīgi kā valstij, tā arī ierēdņiem, kuriem par to tiek maksāts !!!"

Īsi un konkrēti – Juvenilās Justīcijas tiesas, jeb kā pie mums to pierasts saukt – Bāriņtiesas, ir visā pasaulē nostiprinājies autogenocīda mehānisms, kas ir rūpīgi paslēpts zem bērnu tiesību aizsardzības konvencijas.