Ieskats kādas mātes dzīvē, kura uzskata par vajadzīgu daudz skaistāk un labāk apģērbt savas lelles, bet ne savus bērnus
Apsēstība ar mazuļu lellēm6
Pasaulē ir daudz leļļu kolekcionāru, kuri kolekcionē porcelāna lelles no dažādiem laika posmiem. Ir cilvēki, kuri kolekcionē arī bārbijas vai pat manekenus. Viņiem tas biežāk ir hobijs, jo līdzekļi to atļauj. Šī savukārt ir sieviete, kura savām lellēm drēbes, apavus, aksesuārus un piederumus pērk biežāk un lielākos daudzumos nekā pašas bērniem vajadzīgo apģērbu. Kerijai Viljamsai ir 33 gadi, divas meitas un dažu gadu laikā viņa ir pamanījusies iztērēt 20 000 mārciņas (eiro tie būtu 25 600) savām lellēm dažādās, kā viņai šķiet, tām vajadzīgajās lietās. Kerijas meitām Karīnai un Džeidai ir 12 un 13 gadi, bet viņām Kerija apģērbu pērk retāk, jo uzskata, ka tas ir bezjēdzīgi. Kāpēc viņasprāt tā ir bezjēdzība?
Kerija, kurai ir 7 mazuļu izskata atveidotas lelles saka, ka lellēm drēbītes un aksesuāri būs vairāk noderīgāki, jo abas meitas taču izaugs, bet viņas lelles nekad neaug. Kā piemēram - viena no meitām paprasīja mātei nopirkt Vans apavus, bet māte atteica, kaut gan tai pat laikā viņa tieši tādu pašu apavu pāri nopirka vienam no saviem mazuļiem. Meita Karīna kļuva greizsirdīga. Māte savām mazuļu lellēm ir iztērējusi pat 1000 mārciņas dizaineru drēbītēm. Viņai tas neliekas nekas nenormāls. Viņas lelles šīs drēbītes nēsās mūžīgi, tāpēc tas ir lietderīgs ieguldījums. Tieši tāpēc visām 7 lellēm ir sapirkts pat vairāk apavu nekā savām īstajām meitām.
Visām viņas mazuļu lellēm ir doti vārdi: Till, Lilian, Wynter, Serenity, Lillith, Cody un Corey. Viena no lellēm ietekmēja arī Kerijas privāto dzīvi - lelle Till. Tai ir dots tāds pats vārds kā Kerijas 2012. gada sākumā pazaudētajam bērniņam. Lelles sejas vaibsti ir attēloti līdzīgi īstajam mazulim, kurš vairs nav šai pasaulē. Šīs lelles padara viņas dzīvi interesantāku, jo tagad viņa vēl arī dzīvo viena pati. Kādreiz viņai bija draugs, Pols, kurš nepameta Keriju, kad tā zaudēja savu mazuli. Viņu abu attiecības sāka velties uz pajukšanas taisni, kad Kerija parādīja Polam pasūtīto lelli, kura ir līdzīga abu pazaudētajam bērnam. Kerija to pasūtīja, jo cerēja, ka tā viņus abus satuvinās. Pols spēja pieņemt to, ka Kerijai ir šī mazuļu leļļu mānija, bet viņš to vairs nespēja paciest, kad Kerija lelles ejot gulēt sāka nest arī uz guļamistabu. Viņš jutās neērti guļot vienā istabā ar šīm lellēm. Var teikt, ka lelle Till bija pēdējais piliens viņa pacietības kausā. Pols no Kerijas izšķīrās.
Lai gan Kerija savas lelles visādi auklē un lolo mājās, viņa tās vizina ratiņos arī tad, kad dodas pastaigā pa parku vai uz veikalu. Bieži cilvēki nespēj atšķirt šīs reālistiskās mazuļu lelles no īstiem bērniem. No malas izskatās, ka mazulis ir vienkārši aizmidzis. Daudzi tā arī turpina domāt, iekams Kerija nepasaka, ka tās ir tikai lelles. Cilvēku reakcija uzzinot, ka tās ir tikai lelles, ir dažāda: daudzi, uzzinot patiesību, smejas, bet citi pasaka, ka tās izskatoties mirušas. Kerija to vairs neņem galvā. Viņai viņas lelles liekas skaistas un viņa nekautrējas ar tām ieiet veikalā un prasīt pārdevējiem turpat piemērīt izvēlētās drēbes uz mazuļa, lai būtu droša, ka tās labi derēs.
Laikā, kad Kerija lelles pasūtīja, tolaik katra viņai izmaksāja no 150 līdz 400 mārciņām. Atšķirībā kā kura. Šī, piemēram, ir viena no divām lellēm, kurām abām ir ilkņi. Šī lelle arī visvairāk biedē Kerijas īstās meitas. Šī lelle ir pasūtīta speciāli ar Helovīnu tēmas izskatu. Otra ar ilkņiem (lelle ar melnajiem matiem) ir vampīru mazulis. Cita lelle Corey ir pasūtīta kā dvīnis lellei Cody. Kerija saka, ka noteikti iegādāsies vēl kādu leļļu mazuli, kad pienāks īstais laiks. Lai kā arī citi par Keriju sabiedrībā ņirgātos, reti kurš sapratīs, ka šie mazuļi viņai palīdz aizmirst sirdssāpes par savu zaudējumu. Kaut ko zaudējot, cilvēki pieķeras kādu lietu vākšanai, kolekcionēšanai. Visvairāk šo pārņemtību ar šāda veida lellēm nesaprot vīrieši, jo viņi mazāk nekā sievietes izprot, ko nozīmē zaudēt bērniņu.