Kamēr Krievija gavilē par jauniegūto teritoriju- Krimu- ir vērts paskatīties, kā dzīvo citi laimīgie, kuriem Krievija jau ir palīdzējusi iegūt neatkarību...
Abhāzija- drupu zeme.22
Ja kāds jūsmo par dabas krāšņumu Eiropas dienvidos, Grieķijā, Itālijā, Francijā utt, tad tas viss ir Abhāzijas bāla ēna. Neaprakstāmi skaista daba, ideāls klimats, nekādu vētru, fantastiski skaistais Rica ezers, ūdens jūrā tik dzidrs, ka var redzēt jūras dibenu caur 10 m ūdens slāni, gada vidējā temperatūra +17, plaša pludmaļu josla un...ļoti daudz zaļumos un kokos ieaugušu krāšņu sanatoriju drupu. Tie, kuri tur ir bijuši padomju laikos, ar nostaļģiju atceras tolaiku greznās sanatorijas- ja mūsu Jūrmalā atpūtniekiem uz jūru nācās iet kājām, tad Gagrā atpūtniekus no sanatorijas uz pludmali nogādāja eskalators...Runas par komunisma celtniecību Abhāzijā nesaprata- kas ir jaceļ, ja mēs jau tagad dzīvojam paradīzē???!!! Noziedzības labo laiku Abhāzijā praktiski nebija- ja ar kādu tūristu notika kaut kas slikts, vietējie paši ātrā tempā atrisināja situāciju.
Notikumi Abhāzijā atgādināja notikumus Krimā. Abhāzija gribēja neatkarību no Gruzijas, sapņoja par padomju laiku atgriešanos.Un 1992 gadā, pašā tūrisma sezonas karstumā, sākās Gruzijas-Abhāzijas karš. Pārbiedētie atpūtnieki, par kuru slaukšanas tiesībām cīnījās Abhāzija un Gruzija, nezināja, kur mukt. Toreiz spēlē iesaistījās arī čečeni, un tie, kuri tur bija tajā laikā, ar šausmām atceras viņu zvērības. Sakumā Krievija sniedza tikai humāno palīdzību Abhāzijas separātistiem, bet tad pie varas nāca Putins un palīdzība tika aktīvi sniegta arī ar ieročiem un ar laiku, protams, ieradās arī zaļie cilvēciņi.
Putins dāsni dalīja pensijas un Krievijas pases...nu vārdu sakot, tas, ko zinām un esam redzējuši Krimā. Jāpiebilst, ka bez Krievijas "suverēno" Abhāziju ir atzinušas tadas valstis kā Venecuēla, Nikaragva, Nauru un Tuvalu (kas ir Tuvalu???!!!)
kaut arī galvenais ienākumu avots Abhāzijā vēl arvien ir tūrisms, tā vairs nav plaukstoša nozare. Karā nesagrautās sanatoriju un pansionātu ēkas tomēr lēnam noplūk un brūk, piekrastes josla netiek nostiprināta un ieskalojas jūrā. Investīcijas no Krievijas ienāk, bet to ir daudz par maz.
Tie vietējie iedzīvotāji, kuri nepelna no tūrisma, dzīvo pārsvarā no naturālās saimniecības un pensijām. Vietējās abhāzu pensijas pietiek diviem klaipiem maizes. Krievija maksā ierēdņiem 5-10 tūkst. rubļu (100-200EUR), bet parastajiem cilvēkiem- 20-40EUR. Ja ir kaut kāda saimniecība, izdzīvot var.
Vietējie iedzīvotāji dzīvo ļoti trūcīgi, Puse valsts ir drupās, un šīs drupas - tas ir ļoti nomācoši. Visapkārt ir drupas, drupas un vēlreiz drupas. Un drausmīga netīrība. Kaut arī šeit ir ļoti tīrs ūdens un gaiss, cilveki bieži slimo. Tradicionālais abhāza ēdiens ir siers, kukurūzas putra, pupas un adžika. Gaļa ir dārga un liels retums. Pārtiku ieved no Sočiem un Turcijas. Tikai...tā visbiežāk ir pārtika ar beigušos lietošanas termiņu. Ja tās lietošana nebeidzas labi, ir jārēķinas ar medicīniskajiem izdevumiem- medicīna Abhāzijā nav bezmaksas, jo valsts budžets ir tikai 40 miljoni EUR, un valsts to nevar atļauties.
Tā kā kara laikā Krievija, tapat kā pašreiz Krimā, ieročus dalīja pa labi un pa kreisi, to Abhazijā ir daudz par daudz. Protams, ka visi patoloģiskie tipi ar nobraukušajiem jumtiem un visādi rīkļurāvēji tos nenodeva, tāpēc kriminogenā situācija Abhāzijā šobrīd ir visai skarba. To vidū, kuri ir atgriezušies no kara, ir ļoti daudz narkomānu.
Kāpēc īsti Krievijai bija vajadzīga Abhāzija, kuru uzturēt ir par grūtu? Abhāzijā vēl joprojām darbojas Krievijai svarīgi objekti- atomreaktors, par kuru informācijas atklātībā praktiski nav, un Pēterburgas projektu institūta "Atoms" filiāle, kuras objekti atrodas kalnos un zem jūras. Tāpēc krieviem ir ļoti svarīgi, lai valsts būtu kontrolējama un minimāls atbalsts- pensijas vecajiem cilvēkiem un izglītības kvotas Krievijas augstskolās Abhāzijas studentiem tomēr tiek saglabātas.
Nevienam nav vajadzīgas pat pilis...