12 mazāk zināmi fakti par filmu «Mūmija»4

Reičelas Veisas attēlotā varone balstīta uz reālo dzīvi. Evelīnas tēlam iedvesma aizgūta no Evelīnas Herbertas, kura bija ēģiptologa Džordža Herberta meita. Reālajā dzīvē Evelīna un viņas tēvs 1922. gadā bija pirmie modernās pasaules cilvēki, kuri spēra savu kāju Tutanhamona kapenēs.

Filmēšana notika Marokā, nevis Ēģiptē. Lai gan pirmo divu filmu sižets norisinās Ēģiptē, reālā filmas uzņemšana notika Marokā. Filmās redzamā it kā divdesmitā gadsimta sākuma Kaira patiesībā ir Marakeša.

Filmēšanas grupas dalībniekiem ik pēc pāris stundām bija jādzer īpašs šķidrums. Nav jau nekāds brīnums, ņemot vērā, ka filmēšana notika tuksnesī. Lai izvairītos no dehidrēšanās, aktieriem un pārējiem filmēšanas grupas dalībniekiem regulāri bija jādzer viņiem izsniegtais šķidrums.

Reičela Veisa un Patrīcija Velaskeza vairākus mēnešus trenējās savai cīņas ainai. Jā, tā bija tikai viena aina filmas otrajā daļā, bet, lai sagatavotos tai, abas aktrises trenējās 3 mēnešus līdz pat 8 stundām dienā.

Dažas žurkas un kukaiņi bija īsti. Attēlā redzamā aktrises reakcija ir īsta, jo žurkas bija dzīvas. Gan šajā, gan citās ainās bieži vien tiek izmantoti īsti dzīvnieki. Arī ainā, kurā tiek nolasīti mūmijas pamodināšanas vārdi, tiek izmantoti īsti siseņi, kuri rāpo aktieriem pa kaklu un seju.

Daļa filmēšanas laukuma bija iebūvēta vulkānā. Hamunaptras pilsēta atradās vulkānā. Protams, vulkāns nav aktīvs, bet tomēr.

Bibliotēkas haosa aina tika uzņemta ar pirmo reizi. Un labi, ka tā, jo filmēšanas laukuma sagatavošana mēģinājumam Nr. 2 droši vien aizņemtu visu dienu.

Medjai sākotnēji tika plānots tetovētāks. Viņam būtu jābūt pilnībā notetovētam, neļaujot saskatīt sejas ādu, tomēr, ieraugot, cik izskatīgs ir aktieris, tika nolemts tetovējumu skaitu samazināt.