Turpini rakstīt! Tavus tekstus un vārdu salikumus ir baudāmi lasīt!
Par tēmu - pilnībā piekrītu! Lai gan pati esmu 90to gadu bērns, kad topu virsotnēs bija Britnija, Backstreet Boys un citi mākslas šedevri, jau tajā laikā manās mājās, kasetēs ierakstītas, skanēja dziesmas no tādiem izpildītājiem kā Led Zeppelin, Guns'n'Roses, Queen, Kiss u.c. Ar laiku mūzikas gaume pamainījās, klāt visam nāca smagais metāls, paviegls indie roks un vēl visādi citādi mūzikas stili, taču par spīti tam, ka kaimiņiem mana mūzikas gaume nepatika, bet vienaudži to vienkārši neizprata, priecājos, ka uzaugu kopā ar kvalitatīvu, labu mūziku, kuru turpinu klausīties joprojām. Ikdienā klausos tikai savu iecienītāko dziesmu playlist'es, taču retu reizi sanāk tepat, internetā, uzdurties kādam rakstam par zvaigžņu jaunākajiem hitiem. Tad nu gribot negribot nākas uzzināt kas ir "I'm sexy and I know it" un "Gangnam style". Par šo tēmu es varētu runāt ilgi, taču kopsavilkumā varu teikt tikai to, ka man ir kauns par to, ka mūsdienās populāra mūzika skaitās tā, kur puskaili cilvēki ar neveiksmīgi erotiskām kustībām goroties pa skatuvi, dzied vienu un to pašu banālo pantu, saucot to par dziesmu. Taču cenšos norobežoties no tā visa un diezgan labi sanāk. Uz klubiem neeju un EHR mans radioaparāts atteiktos pieņemt pat ja es gribētu to paklausīties.
Gaidu vēl kādu turpinājumu šim rakstam un, protams, + no manis!