Oppā, spokuči, nu gan tēmu eZZiiC pacēla, teiksiet, ja? 
Bet nu gribi negribi, nākas secināt, ka priekšrocības ir. Nemaz nerunājot par to, ka slinkums ir progresa veicinātājs.
Redz, eZZiiCim pavasarī bija slinkums logus mazgāt. Un jams nenomazgāja. A kas tagad? Tagad mājai siltina sienu, un visi logi ir tā noputējuši, ka knapi cauri var redzēt. Bet eZZiiC šūpo ķepeles, smīn ūsās un slavē sevi par slinkumu.
Ok, bet šodien stāsts ne par logiem 
Bija karsti, eZZiiCim uznāca slinkums. Tāpēc jams darbā pa taisno sāka fikso auksto zupeli gatavot. Sagrieza šķiņka un sardeles atlikumus, piešņikāja dillītes.
Uzmeta miglaini aprasojušu aci gurķim un olai. Paši jau nesasmalcinasies, nācās griezt.
No leCskapja dzīlēm tika izvilkts apšaubāmas kvalitātes lociņš un neapšaubāmas kvalitātes rūgušpiens.
Viss tika likts lietā, kā rezultātā izveidojās zibenīgi fiksā aukstā zupele. Protams, ka arī sāls ar piparēniem tika kopējā bļodā.
Izrotāt vairs nebija ar ko, viss tika iemaisīts, samaisīts, apliets un atkal samaisīts.
Ātri, auksti, atsvaidzinoši! 
Nekad nesapratīšu, kur Tu rauj atlikumus... un vēl šķiņķa? 
Man vienmēr tikai Toričelli tukšums. 
Bet par slinkumu Tev 100% taisnība. Cik reizes tas dzīvē nav pierādījies, ka labāk noslinkot nekā sasteigt! 
Ak, Ezkin, iesmērēji man vakardienas zupu! 
Tā ,ievilksim vienu ,un padomāsim, ko rīt svaigu galdā celt! 
Tādi man garšo.
