HEY HEY spocēni ! šeit būs apraksts par vilkačiem lūdzu nēsat tik ļauni un novērtējat manu pirmo rakstu
Jau no senseniem laikiem par vilkaci uzkatīja cilvēku,kas spēj pārvēsties
par ļaunu zvēru.Burvestības,lāsts vai kāda vilkača kodums- tie ir biežāk
minētie iemesli šādai pārtapšanai.Vai tas ir reāli? Vai vilkači tiešām eksistē ?
VILKAČI viduslaiku Ļaudīm
uzdzinuši šausmas ik rītu,kad
tie modās ar cerībām neatklāt
jaunus uzbrukumus lopiem un
mājdzīvniekiem.
KĀ PASARGĀTIES NO VILKAČIEM?
1.ZĀLES UN KAULI Eiropā tos, kurus
uzskatīja par vilkačiem , mēģināja ārstēt
ar buramvārdiem, zāļošanu, lauztu kaulu
mešanu pret sienām un mežā.
2.PĪLĀDZIS ir izplatīts aizsardzības līdzeklis
pret ļaunajiem gariem, tāpēc tas bieži tiek
pieminēts mitoloģijā kā viens no sargātājiem.
3.SVĒTĪTAIS ŪDENS sargā ne tikai no vilkačiem
bet visiem ļaunajiem gariem.Svētīts tas var būt no
mācītāja vai apgarota cilvēka rokas, kā arī ņemts
no svētavota.
4.SUDRABS cauršaut un nonāvēt vilkaci varot
tikai ar sudraba lodēm, sudraba nazi vai zobenu.
Leģendas par nežēlīgajiem,briemīgajiem vilkačiem ir senas
kā pasaulē un zināmas visās zemes malās. Vilkacis, vilkatis,
vilkateks arī latviešu mitoloģijā minēts kā ar īpašām maģiskām
izdarībām par vilku ppārtapis viena vai otra cilvēka dzimuma cilvēks.
JAU PIRMS MŪSU ĒRAS
Pirmās rakstītās liecības par vilkačiem nāk no Senās Romas vēsturnieka
Hērdota ( dzīvojis 5. gs. p.m.ē.) darbiem. Tajos viņš par '' vilkaču zemi'' sauc
neiru apdzīvotu teritoriju, minot, ka šajā apvidū bijuši sastopami daudzi biedējoši
radījumi. Par neiriem viņš dēvēja cilvēkus, kas dzīvoja mūsdienu Baltkrievijas, Polijas un Latvijas teritorijā.Savukārt dažus gadsimtus vēlāk grieeķu ceļotājs Pausainius rakstījis par karali Likaonu.Zevs dusmās karali padzina no pils un to aizdedzināja, bet Likaons izglābās, pārvēsdamies par vilku un aizmūkot.Vilkaču tēma bijusi ļoti izplatīta viduslaikos. Īpaši laikā starp 15.un 17.gs. eiropieši dzīvoja lielas māņticības varā.Toreiz neizglītotajiem zemniekiem nebija baisākās skaņas par vilku gaudošanu.Vilku nereti uzskatīja par ļaunāko cilvēka ienaidnieku- plēsīgu un spēcīgu.Un ja vēl šim spēkam pievieno cilvēka prāta spējas...
Daudz vilkaču Livonijā
Un atkal vēstures takās sastopamas liecības par to, ka vilkači bija iecienījuši mūsu reģionu. 16.gs. zviedru vēsturnieks un ģeogrāfs Olavs Magnuss savā darbā ''Ziemeļu tautu vēsturē'' plaši stāstijis , ka īpaši daudz vilkaču sastopami Prūsijas, Livonijas un Lietuvas zemniekiem un muižniekiem. Viņš aprakstījis Livonijas iedzīvotāju spējas vairākas reizes gadā pārvērsties par vilkiem, visbiežāk saulgriežu naktī. Vēsturnieks atstājis gadījumu, kad reiz kāda muižnieka sieva skaļi izteikusi šaubas par vilkaču eksistenci, taču viņu apstrīdēt meties kalps.Lai pierādītu savu taisnību, kalps turpat uz vietas pārvēties par vilku.Pārbiedētie muižas ļaudis uzrīdijuši vilkacim suņus, taču tas paspējis aizbēgt, kautiņā zaudēdjot aci.Nākamajā dienā kalps pārādiijies jau cilvēka izskatā, taču bez vienas acs.
Prūsija:zeme, kas ar dažādiem
nosaukumiem pastāvēja Baltijas
jūras apkaimē no viduslaikiem
līdz otrajam pasaules karam.
Livonija:reiģions, kas aptvēra tagadējo
Vidzemes, Latgales un Igaunijas dienvidu
daļuun pastāvēja no 1225.līdz1790.gadam.
Vilkaču prāvas
Protams,visos laikos bijuši ļaudis, kas ticējuši šausmu
stāstiem, un pat tiesās sodīti '' vilkači''. Tā, piemēram,
1691.gadā Cēsu zemes tiesā vilkaču prāvā tika apsūdzēts
85 gadus vecais pirtnieks Matīss, kas visā apkaimē bija
izslavēts par burvi un pareģi.Viņam bijušas izvirzītas vairākas
apsūdzības: pārvēršanās par vilku un citas briesmu lietas.Vecais
Matīss tiesā labprātīgi atzinies, ka esot ilgus gadus skrējis par
vilkaci, un attēlojissavas gaitas tik sīki un pamatīgi, ka par viņa
vainuvairs nebija šaubu.Viņš gan stāstījis, ka vecuma dēļ jau metis
šo nodarbošanos pie malas- ķepas vairs nav tās, arī aste krīt nost.
Kāds nu tur vilkacis...Tāpēc atdāvinājis ādu kādam citam vīram, jo
tieši tāpat viņš to ieguvis savā jaunībā.
Minēti latviešu folklorā
Rituāli, kuros ļaudis ietērpās vilku vai lāču ādās un maskās, daudzaās Eiropas
tautās saistās ar rudens beigām un ziemas sākšanos. Decembrī daudzu Eiropas tautu tradīcijās saista ar vilku, piemēram, latvieši senos laikos to dēvēja par ''vilku mēnesi'', čehi- '' vlči mesic''. Folklorā saglabājušās ar vilkiem saistītas gadskārtu ieražas, teikas, ticējumi un paražas. Dažas no tām vilkus saistijušās par ar kāzām , jo senos laikos ļaudis precējās rudenī, kad padarīti visi darbi.Te sastopam gan līgavaini , kurš pārvēršas par vilku, gan ticējumus par burvjiem, kas spēj pārvērst par vilkiem kāzu viesus. Latviešu folkloravilkaču upuri parasti ir zemnieku mājlopi, īpaši kazas un aitas .Nav bieži dzirdēts, ka vilkači uzbruktu cilvēkiem.Un ne vienmēr tie minēti kā sliktie tēli.Reizēm vilk-ači palīdzējuši zemniekiem atgūt ražas auglību.
Kā kļūt par vilkaci?
Latviešu mitoloģijā atrodami visdažādākie veidi, kā pārvērsties par vilkaci.
Visvienkāršākis- izģērbties kailam un izlīst cauri kādai koka saknei, kam izliekumspacēlies virs zemes, bet abi gali atrodas zemē.Tāpat esot jāveic šāds rituāls: agri pirms saullēkta jājiet uz mežu, jāsameklē nogāzta ozola stumbrs, jāiedur tajā divi naži un starp nažiem jāmet kūlenis.Palīdzot pat tik vienkāršā padarīšanākā izlīšana cauri savalkātam melnam kreklam vai trīs reižu apskriešana ap kādu krūmu. Tomēr par vilkaci varot kļūt ne tikai no brīva prāta.Noburt spējot kāds burvis vai nelabvēlis, iedodot cilvēkam apvārdotu dzērienu un noskaitot buramos vārdus, vai pēc vilkača koduma.
Reāli vai izdomājums?
Viduslaikos lielākā daļa zemnieku bija tumsonīgi ļaudis, kuru nezināšanu,
iespējams, izmantojuši gudrākie, lai pakļautu izdzenot šausmas.Tāpat neizglītoti ļaudis ir māņticīgi, cenšoties izskaidrot neražas ar ļauniem, tumšiem spēkiem , piemēram vilkačiem. Un kāda būtu neizglītota cilvēka reakcija, ja viņš pamanītu cilvēku ar biezāku apmatojumu nekā citiem?Protams- vilkacis !Bet zinātniski palielinātu apmatojuma daudzumu var izskaidrot pavisam vienkārši-hipertrihoze ir slimība, kuras ietekmē matiņi aug pastiprināti.Savukārt mūsdienās ārsti ir noteikuši psihisku slimību likantropiju ( no grieķu val.'' vilkcilvēks'')- tās slimniekam šķiet, ka viņš pārvēšas vai jau ir pārvērties par zvēru.Iespējams to sirga arī senos laikos.
Matainība- slimība
Stefans Bibrovskis ( 1891-1932) jeb Laionels Lauvasseja
vīrs bijia slavens poļu cirka mākslinieks, kas sirga no retās slimības
hipertrihozes. Tāpirmoreiz konstatēta 1648. gadā kādam vīram Kanāriju
salās.
te arī video:)
http://www.youtube.com/watch?v=C2kzg1DdAd8&feature=relatedp
