Spoku stāsts par Antonu17

Reiz dzīvoja kāds čoms vārdā Antons.Viņš dzīvoja sava kartupeļu lauka vidu tur viņam bija uzcelta būdiņa.Nu viņš pīpoja tapēc vinam kārtējo reiz bija jāpmeklē ārsts nu visādas veselības problēmas.Nu tad nu viņš sāka iet uz slimnīcu līdz tai viņam bija ļoti tāls ceļš un viņs ceļa garumā nopīpoja kenta pacinu . Nu tas tā. Tad viņs iegāja slimnīcā un neredzēja nevienu cilvēku tikai garas stripas ar asins pilēm.Nu Antons sadūšojās un sāka klauvēt pie dūrvīm.Nekā neviena vārda un nevienas skaņas.Nu ko iešu iekšā āntons nolēma.Viņš lēnām vēra vaļā durvis un to ko viņs redzēja.Tās bija šausmas.Viņa arsts klīda pa kabinetu ar pus apgraustu žokli bez jebkādām saprāta pazīmēm.Nu tad ārsts sāka lēnām tuvoties Antonam bet Antons metās bēgt viņam paveicās viņs ieskrēja cita kabinetā un par laomi tur bija divi cilvēki kas bija paslēpusies no niknā un mirušā slimnīcas personāla.

Antons papresija tiem diviem džekiem kas tur sēdēja ierāvušies stūrī.Viņi teica ka tā ir kaut kāda infekcija kas bija ielaista cilvēkam uz izmēģināšanu.Bet Antons bija dzīvot gribošs un domāja izbēgsanas plānu jo zombiji jau lauzās iekšā.Antons izdomāja ka ins varētu aizlegt līdz tam kokam ko redzēja pa kabineta logu kurā bija patvēries.Tie divi depresijā iekritušie vīrieši neko vairāk nēgribēja.Nu Antons mēģināja un viņam izdevās viņš sāka bēgt uz majām jo viņam tur bija vectēva bise kra stāvēja uz plaukat.Bet Antons ieraudija mašīnu un metās pie tās atslēgas bija aizdedzē.Antons piestartēja dzinēju un aibrauca uz majām ātri viņs atrada bisi pielādēja to un izgāja arā.Viņš ieraudzijamilzu zombiju baru kas nāk uz viņa pusi uz viņš sāku uz tiem šaut ta Antons nošāva vienu pec otra bet lode tomēr beidzās un pēc 2 stundām Antona atliekas siroja pa zemes virsu tapāt ka pārējie.Ceru ka patiks