local-stats-pixel fb-conv-api

Melnie caurumi11

44 2

Melnie caurumi ir mistiski objekti. Tie raksturo laika un telpa sabrukumu. Daudzu gadu garumā zinātnieki ir centušies izprast kā melnie caurumi var ieraut sevī iekšā planētas, zvaigznes, tos pilnībā iznīcinot. Jebkas, kas nonāk melnā cauruma ietekmes zonā nekad vairs no tā neizkļūst. Vai melnie caurumi ir iespējami tikai gaisā, vai arī ir iespējams, ka spēki, kas rada melnos caurumus ir arī Zemei? Vai ir iespējams, ka dziļi zem zemes darbojas un pastāv melanais caurums? Mūsu Visums ir pilns ar lietām, kuras fizika nespēj izskaidrot, taču arī uz Zemes to netrūkst. Melnais caurums varētu būt izskaidrojums daudzajiem bez vēsts pazudušajiem kuģiem, lidaparātiem, arī cilvēkiem. Melnā cauruma evolūcijai raksturīga agresija un spēks. Tātad tas ir kas tāds, kam neviens negribētu būt tuvumā.

Visums ir pilns ar lietām, kuras fizika nespēj izskaidrot. Visu neizskaidrojamo lietu virsotnē ir melnie caurumi. Katrai galaktikai, kā arī mūsu Piena Ceļam ir melnie caurumi. Mēs nezinam, no kurienes šie melnie caurumi nāk. Visdrīzākais tie ir pārpalikumi no pirmajām zvaigznēm. Vairāku gadu garumā astrofizicisti ir centušies nodefinēt, kas īsti melnie caurumi ir un kā tie var iznīcināt veselas galaktikas pārvēršot tās par neko. Melanais caurums ir tik masīvs, ka ierauj sevī visu, neviens nevar izbēgt, ieskaitot arī pašu gaismu. Ir izdalīti divi melno caurumu veidi. Zvaigžņu masas melnajiem caurumiem masa ir aptuveni 4-15 reizes lielāka kā Saulei. Lielākie, tā saucamie supermasīvie melnie caurumiem ir 10 biljonu reizes lielāka masa kā Saulei jeb masa ir apmēram vienāda ar 1% tipiskas galaktikas masas. Melnā cauruma izmērs tiek noteikts pēc neredzamām līnijām, kas ietver melno caurumu un tiek saukts par notikumu horizontu (event horizon). Tā ir vieta, kur melnā cauruma iedarbība ir neizbēgama. Darbības sākuma zona ir vieta, kur sāk manīt dažādu melnā cauruma iespaidu - savāds elektromagnētiskais lauks, traucēts laiks un telpa, elektromagnētiskie viļņi, radiokomonikācijas, gaisma tiktu virzīti uz melnā cauruma pusi, būtībā uz punktu, kuram nav atpakaļceļa. Tā kā melnais caurums absorbē vairāk, nekā izdala, tā dara arī tā darbības lauks. Laika gaitā melnais caurums var sevī ieraut zvaigznes, pat galaktikas pilnībā. Atšķirībā no citiem Visuma objektiem, kuri ir atklāti pateicoties dažādiem optiskajiem vai radio teleskopiem, melnie caurumi ir pinībā nemanāmi. Tie var tikt noteikti tikai ar netiešajiem paņēmieniem. Tos var redzēt tikai tad, kad tie ''apēd'' kaut ko. Kad tie ''ēd'', materiāls, ko tie iesūc ir karsts un pirms tas tiek pilnībā iesūkts iekšā, tas izdala siltumu.

1794. gadā pirmoreizi parādījās teorijas par neredzamiem objektiem un kosmosu. Havkings apgalvoja, ka melnie caurumi nav pilnībā melni, bet izdala nelielu daļu radiācijas siltuma. 18. gadsimta sākumā Einšteina relativitātes teorija matemātiski pierādīja, ka melnie caurumi var pastāvēt. 2001. gada jūnijā Jozefs Dolans no Nasas Kosmosa lidojumu centra atklāja pirmos reālos pierādījumus melno caurumu eksistencei. Tas notika, kad Jozefs analizēja Habla teleskopa veiktos uzņēmumus. Jozefs ieraudzīja kaut ko, kas viņu samulsināja - ultravioletās gaismas uzliesmojumi. Tie nāca no zvaigznes XR - 1, kas atradās mūsu pašu galaktikā mazāk kā 6000 gaismas gadu attālumā. Ultravioletās gaismas uzliesmojumi, kurus Jozefs redzēja attēlos bija radiācijas siltums, kas radās kad zvaigzne nonāca notikuma horizontā. Tā pazuda, kā daži zinātnieki literāri to sauc ''krēslas zonā''. Tur, kur ir veidojies melnais caurums ir fiziska ietekme - palielināts gravitātes spēks, savādas izmaiņas magnētiskajā laukā, kas sevī ietver melno caurumu. Tam ir magnētisms, kurš nav pilnībā izprotams. Tas kļūst lielāks melnā cauruma iekšienē. Forma, kādu ieņem ierautais objekts arī ir neskaidra.

Kāda hipotēze norāda, ka melnie caurumi ar mazu intensitāti parādās apkārt mums visu laiku. Piena Ceļš ir pilns ar menajiem caurumiem. Ja neskaitāmi daudz melno caurumu atrodas tajā, vai ir iespējams, ka arī pie mums, uz Zemes, arī tāds ir? Pēc tam, kad kāda zvaigzne izdeg un veidojas melnais caurums, iespējamas arī vairākas variācijas no tā. Tās var kļūt par melnajiem caurumiem un pārceļot uz Zemi. Kur vien ir gravitāte, tur tas var gribēt doties. Tas var nonāktt saskarsmē ar Zemes gravitāti un noguldīt sevi kaut kur uz Zemes.

Daži saka, ka kosmoss ir bezgalīgs un ar bezgalīgi daudz planētām. Tas nozīmē, ka Zeme ir viena Visuma izveidota matērija,liekot dažiem domāt, ka jebkas ir iespējams. Vairāku gadu garumā ir reģistrētas dažādas anomālijas, kas prasījušas vairāku cilvēku dzīvības - sākot no cunami, zemestrīcēm, beidzot ar leģendārām vietām, kur pazūd kuģi un lidaparāti. Šoreiz runa atkal iet par leģendāro Bermuda trijstūri.

(Turpinājums sekos)

Raksts tapis izmantojot History Channel 2007. gada dokumentāro filmu ''Decoding the Past Earths Black Hole''.





44 2 11 Ziņot!
Ieteikt: 000
Izmantotie avoti:
http://History Channel
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 11

0/2000

Jauki.emotion

0 0 atbildēt

Jā jā, izprotam melnos caurumus. Zinātnieki savus melnos caurumus nevar izprast, kur nu vēl kosmosa

0 1 atbildēt

a bļe kur tad pie velna tās galaktikas paliek no tā melnā cauruma?minimizējas štoļi?

0 1 atbildēt

bet ja skataas taa... gravitaacija velk gaismu uz ieksu, gaisma darbojas preteejaa virzienaa, ja nem veeraa ka gaismas starojums ir sameeraa vienmeerigs ir jaabut punktam kur gravitaacijas un gaismas mijedarbiiba ir vienaada ar 0, liidzarto gaisma uz iisu briidi paliek nemainiiga attieciibaa pret melno caurumu un ja gaisma ir patstaaviiga tad melnajam caurumam vajadzeetu izstarot tikpat patstaaviigu gaismu :)

0 10 atbildēt

ja jau vinni ir kapeec vinus nevar redzeet??? lool fail

0 12 atbildēt