Tātad zemāk varēsi palasīt un paskatīties ...ko ? To tu redzēsi zemāk. Atgādinu ,ka viss paša domāts. P.s Nezinātājiem : zemāk ir šausmu stāsti.
Arlabunakti! Helovīna izlaidums +skaisti Gifi ! #212
231
4
Pēc kārtējās darba dienas veikalā par apsargu es 02.00 nācu mājās. Visa diena likās tāda ,ka man it kā kāds sekotu ,nācis mājās es paskatījos aiz muguras vismaz 20 reizes. Kaut kas man lika pat ātrāk skriet ,kaut kas pavisam mistisks. Netālu būdams no mājām redzēju raudam vecu omīti ar lietussargu un blakus viņai bija liels suns. Likās ,ka viņu sakoda. Ātri skrēju palīgā līdz man sāka riet suns virsū. Omīte lēnām griezās un sāka uz mani smaidīt viss bija samērā normāli līdz viņa sāka runāt :"Asasāpesbailmurgs" . Tajā brīdī viņai sāka asiņot deguns un acīm lija biezs šķidrums. Es ātri aizbēgu prom ,no tā brīža es pametu pilsētu un pa naktīm neeju mājās.
Bija 1990 .gads un es ar saviem draugiem vēlējos apmeklēt pamesto bērnu slimnīcu. Ieejot iekšā nekas dižs -katrā gaiteņa sānā bija palātas un gaiteņu galos bija kaut kas uzrakstīts. Dažviet bija "Nāve " vai citur arī bija uzzīmētas sātanistu zīmes. Lēnām kāpām uz trešo stāvu un dzirdējām kā spēlējas bērni ,tas bija ļoti dīvaini. Drebošām rokām uzskāpām uz trešo stāvu un mēs tur redzējām aplī sasēdušos bērnus baltos halātos un sakropļotām sejām. Redzot mūs viņi sāka dziedāt :"Nāve tā nav liegta ,nogalināšana mums ir spiesta!" Tajā brīdī vienu no draugiem noķēra un sāka uzšķērdēt .
Bija Helovīna nakts un visur mazie bērni gāja diedelēt konfektes. Viss bija normāli ,kad ziņās pateica par izbēgušo slepkavu ,kas pašlaik klīst pa manu pilsētu. Tajā brīdī labi ap dūšu palika ,kad sapratu ,ka mani bērni ir mājās. "dZING ,DZING" apmēram šādi noskanēja mans durvju zvans. Atverot durvis tur priekšā stāvēja klauna tērpā jaunietis. Viņš neprasīja man saldumus ,bet cik smieklīgi tas likās viņš prasīja ,lai ielaiž viņu iekšā. Es viņu dzinu prom ,bet viņš mani pagrūda tā ,ka sasitu savu galvu. Pamodies pēc desmit minūšu gulēšanas bezsamaņā redzēju savus nogalinātos bērnus -blakus viņiem bija zīmīte "ARLABUNAKTI!"
Es ar savu draugu biju pārlasījies tik daudz mītu par pamesto māju ,kas atradās netālu no mūsu mājām. It kā ,ka tur pa naktīm staigā sakropļoti cilvēki ,ka tur it kā notiek dēmonu izsaukšanas. Izlasījuši ,kas tur ir noticis pa šiem 40 gadiem izdomājām uz turieni doties. Māja bija ļoti liela ,noplukusi un pat smirdēja pēc kaut kā sapuvuša un nedzīva.Ieejot iekšā redzējām melnu šķidrumu ,kas tur bija izliets pa visu grīdu. Otrajā stāvā tur bija tikai izlaustas mēbeles un viena ļoti melna istaba. Iegājām tur iekša un durvis aizcirtās. Mēs sākām faktiski raudāt ,kad aiz durvīm sāka kaut kas bļaut mēs apklusām. Pēc 4 stundām mēs tikām ārā. Katrs savās mājās tikuši ieslēdzām datorus un tur bija teksts "Katrs ,kas reiz dzird skaļo bļaušanu tajā mājā mirst mistiskās nāvēs. Šie divi stāstā minētie puikas nomira mistiskās ,dīvainās nāvēs.
Paldies ,ka lasīji. Atceries par iespēju ielikt atbilstošu vērtējumu.
"+" vai "-"
titulbilde
Tev patiks šie raksti
