No cīņas lauka Laimis nokliboja, dodot vietu Eduardam. Labā kāja vairs nepavisam nevēlējās uzvesties kā pienākas, celim iesāpoties ikreiz, kad uz tā uzspiedās. Puiša sejas grimase sauraucās vēl neredzēti daudz grumbās, līdz viņš nokļuva pie draugiem. Tur Laimis nometās uz zemes, drauga uznācienu uz cīņas lauka pavadīdams ar skaļām ovācijām.
-Saki, vai tavu vārdu aizmirsīšu kolīdz cīņa beigsies?- Kogo uzsāka psiholoģiskās spēlītes vēl pirms izvēlējās pokemonu. Pārvilcis pār muti ap kaklu apvīto lakatu, viņš aicināja pretinieku izvēlēties savu pirmo pokemonu.
-Es izvēlos Nodorino- Eduards ar spēcīgu atvēzienu cīņā meta savu vienīgo indes tipa pokemonu. Rotājies ar mūžam nikno sejas izteiksmi, viņš lūkojās, kas izvērtīsies no Kogo mestās pokebumbas izstarojušās baltās gaismas.
-Tu pret mani izmantosi Nidorino?- Kogo izklausījās nedaudz aizvainots –visi zinām, ka esmu indes pokemonu eksperts- viņš nosmīkņāja.
Izrāvis pokebumbu no krekla aizmugures, viņš cīņā sūtīja, vienu no ātrākajiem pokemoniem Saiteru. Viņš ir divkājaisn insekta veida pokemons, ar galvenokārt zaļganu krāsu, krūšu kurvis un daļa vēdera ir krēkrāsas tonī. Līdzīgi kā rāpuļiem, viņiem ir divas trīsstūrveida acis un trīs neasi radi, kas stiepjas no pieres līdz pakausim. Roku vietā Saitēriem ir lielas baltas izskaptis, kuras tiek izmantotas gan medībās, gan cīņās. No muguras viņam izstiepjas divi krēmkrāsas spārnu pāri, kas ļauj pokemonam lidot, taču to viņi dara ļoti reti.
-Saiter, dubultkomandu- Kogo nešķieda laiku velti, izvēloties pavairot sava pokemona skaitu vismaz līdz desmit. Deviņi no tiem ir vien projekcijas, vienam no viņiem esot īstajam un no tā gaidām īstais uzbrukums. Tikai saprotot, kur atrodas īstais, Eduards varēs Nidorino pateikt, no kuras puses gaidām uzbrukums –nav tik vienkārši, kā domāji- Kogo pasmīkņāja, uzrauto lūpu kaktiņu paslēpjot zem oranžā lakata.
-Nav arī pārāk sarežģīti- par nožēlu Saiteram, Eduards pamanīja gaismas atspīdumu no īstā Saitera izkapts. Niecīgs saules zaķīts mierīgs sēdēja uz cīņas laukuma, nodevīgi pasmaidot un dodot cerību Nidorino –otrais no labās- iekliedzās Eduards un pavēlēja veikt raga uzbrukumu.
Saitera dubultkomanda pazuda tiklīdz īstajam trāpīja tiešs Nidorino raga trieciens, saindējot pokemonu un izslēdzot no tālākas cīņas. Šī bija viena no ātrākajām Eduarda uzvarām un tai uzgavilēja arī draugi gan kliedzienos uzslavējot, gan sniedzot spalgus svilpienus.
Kogo nepatika redzētais un ar nicīgu skatiena pavadībā atsauca Saiteru, novietojot viņa pokebumbu atpkaļ, kur to pirms brīža izņēma. Jau roku izvelkot no aimugures, viņš turēja jaunu pokebumbu ar nākamo pokemonu. Tajā atradās Golbats, liels zils sikspārnis ar purpurkrāsas spārnu membrānām. Viņam ir mazas acis ar šlīdzīgām zīlītēm, mazas trīsstūrveida ausis ar purpursarkanu iekšpusi un liela mute ar diviem ilkņiem katrā žoklī. Lai gan šķiet, ka Golbata mute ir tukša, laiku pa laikam parādās gara, purpursarkana mēle. Pokemonam ir īsas kājas ar garām, mazām pēdām, bet neskatoties uz to, Golbats var prasmīgi staigāt pa zemi.
-Ultraskaņu- ar īsu pavēli un Golbata prasmīgu izpildījumu, Nidorino gulēja uz zemes, aizspiedis savas jūtīgās ausis. Eduardam neatlika nekas cits kā atsaukt savu pokemonu un pateikties par lieliski aizvadīto pirmo cīņu.
-Es izvēlos Kjūbonu- Eduards izsauca savu pirmo iegūto pokemonu. Viņam nezinot aiz muguras draugi saķēra galvu, jo apzinājās, ka daudz labāka ideja būtu cīņā sūtīt Džeududu, kurš visticamāk atnestu uzvaru ar savām spējām pārvaldīt akmens uzbrukumus.
-Vēlreiz ultraskaņu- Golbats lidinājās turpat virs cīņas laukuma un no savas mutes izdvesa spalgo skaņu, liekot aizturēt ausis kā pokemoniem tā treneriem.
-Kaula uzbrukumu- Kjūbons meta kaulu, piespiežot Golbatu izvairīties no cietā cīņas instrumenta un pārtraukt savu nejauko uzbrukumu. Tas diemžēl netrāpīja pretiniekam, bet precīzi atgriezās mazā zemes pokemona rokās, gluži kā treniņos apgūts.
-Triecienu ar spēniem- Golbats dusmās sarauktām acīm metās virsū Kjūbonam, izmantodams supercietos spārnus, liekot pretniekam uz zemes dejot izvairīšanās deju. Tā tas nevarēja turpināties mūžīgi, vajadzēja tikai pienākt brīdim, kad Kjūbons pagurs un pieļaus kādu kļūdu un kļūs par vieglu medījumu lielajam ļaunajam sikspārnim.
-Kjūbon, dubultpļaukas- pēc Eduarda vārdiem, pokemons metās virsū, Golbatam un centās dot triecienu ar savām mazajām roķelēm.
Pirmais sitiens padevās tik spēcīgs, ka Golbats nokrita zemē un bija vajadzīgas sekundes, lai atjēgtos, kura laikā Kjūbons atkal bija pietuvojies, lai turpinātu dot triecienu. Diemžēl mazais zemes pokemons vienu no pļaukām netrāpīja, ļaujot Golbatam atkal pacelties gaisā un kaut mirkli atiet no cīņas. Tas nebija ilgs mirklis, uz Eduarda lūpām jau atradās nākamā uzbrukuma vārdi, taču Kogo savam pokemonam paspēja dot pavēli pirmais.
-Golbat, dod pēdējo triecienu- Kjūbons nepaspēja apgriezties, kad saņēma triecienu no siksspārņa spēcīgajiem spārniem.
Mazais zemes pokemons centās piecelties, Eduarda rūpju pilnie vārdi, viņam lika censties to darīt, taču mazā radības ķermenī vairs nebija atlicis spēka. Viņš nokrita turpat uz zemes un piecelts tika tikai ar sarkanu staru no Eduarda turētās pokebumbas.
