Sēdēju kojās un lasiju jaunāko tenku žurnālu kad iezvanijās mans telefons.Zvanija mana labākā draudzene Odrija.Es pasamidiju un pacēlu klausuli.
-Jā saulstariņ?!
-Klau nāc tagat un tūlīt pie Rodrika uz dzīvokli jo atbrauca Miks.-Rodriks bija Odrijas puisis jau 2 gadus.Un Miks bija tas kurš man 2 gadus jau krita uz nerviem.
-Labi pēc 10 minūtēm būšu.
To sakot es noliku telefonu un aizgāju uz istabu saģērbties.Uzvilku mugurā tumši sarkanu mežģīņu blūzi bez rokām un melnas ādas bikses.Kājās uzvilku melnus ādas zābakus uz papēža.Es izgāju laukā no kojām pateicu ka šo nakti pavadīšu ar draugiem.Koju darbiniece pasmaidija un pateica lai jauki pavadu vakaru.Cik es biju laimīga ka man bija 18 gadi un ka vairs nebija jāatskaitas par to kur es eju un ko daru.Tie laiki ir jau sen beigušies.Kopš kopā ar Odriju aizgāju mācīties vidusskolā es sajutu to brīvību no kuras mēs abas ilgi bijām slēpušās.Es pieklauvēju pie Rodrika dzīvokļa durvīm un protams tās atvēra Miks.
-Čau skaistā...-To sakot viņš pienāca man klāt un apskāva mani.Es pasmaidiju un atbildēju viņa apskāvienam.Bija prieks ka vismaz viens cilvēks pret mani izturas jauki.Mēs iegājām dzīvoklī kurš bjija piepīpēts un pudeles mētājās no vienas istabas puses uz otru.Es pasmaidiju.
-Kas par svētkiem?-Es jautāju un apsēdos uz Krēsla blakus Odrijai.Odrija visu laiku smaidija.
-Esmu stāvoklī....
Es pielēcu kājās kleikdama.Es reāli ielecu savai labākajai draudzenei klēpī tādējādi gandrīz nogāzu viņu no kājām.
-Ak dievs Odrij...Pa kuru laiku kāpēc es to uzzinu pēdējā?-Metu viņai ar dīvēna spilventiņu.Draudzene ielēja man glāzē šampanieti.Viņai mugurā bija tumši zila kleita ar volāniem.Draudzene no laimes staroja.
-Ir tikai 3 nedēļa piedod ka nepateicu ātrāk.-Viņa sacija paņemdama no Rodrika apelsīnu sulu.Es tikai spēju smaidīt.-Bet kā ar skolu?-Es jautāju...
-Šogad ņemu akadēmisko gadu un pārvācos dzīvot pie Rodrika.-To sakot viņi pieliecās viens otram klāt un noskūpstija viens otru.Miks sēdēja un skatijās uz manis.Es uzsmaidiju viņam.Var teikt ka Miks bija mans labākais draugs pēc Odrijas.Lai gan viņš bija stipri kaitinoš es viņu mīlēju.
-Labi jāaiziet uzpīpēt.Nāksi man līdzi Evij?-Miks piecēlas.Es piekrītoši pamāju.Kad mēs gājām ārā puisis man padeva savu jaku lai man nebūtu auksti.
Mēs stāvējām poģītī katrs ar cigareti rokās un smaidijām.Es nezinu vai tas bija izdzertā šampanieša dēl vai dēļ Odrijas jaunumiem.Visā visumā nebija laimīgāka cilvēka par mani.Mikam mugurā bija tumši sarkans krekls un melnas bikses.Mēs bijām saskaņoti.Es piegāju puisim klāt un apskāvu viņu ar vienu roku aplikdama puisim ap vidulki un ar otru roku turos zobos cigareti.
-Kā tu domā man kādreiz dzīvē būs bērni?-Es jautāju paskatoties uz viņu.Puisis piekrītoši pamāja ar galvu.-Būs es to zinu un tu būsi labākā mamma pasaulē.-To sakot viņš noskūpstija mani uz pieres.Mēs pabeidzām pēpēt un kopā ienācām iekšā es atdevu Mikam jaku.
Mēs abi iegājām virtuvē un uztaisjām sev tasi kafijas.Odrija tikmēr grieza Rodrika sarūpēto torti.Virtuvē bija tikai 3 krēsli es nezināju kur man sēdēt kad jutu kā dievas rokas apvijas man apkārt un ievelk mani sev klēpī es ieskatijos Mika acīs un pasmaidiju.
-Atgādini man nopirkt vēl vienu krēslu-Viņš klusām sacija un samīļoja mani.
