Mēs visi 4 bijām pie jūras Es Odrija Rodriks unMiks.Neko atņemt un neko pielit klāt.Es biju laimīgākais cilvēks uz pasaules.Mēs ar Odriju staigājām gar jūru kamēr puiši cepa sašļikus.Mēs gājām sadevušās rokās.
-Meitenes nākat ēst-No malas sauca Rodriks.Mēs ar Odriju sākām skriet uz viņu pusi.Es pieskrēju klāt Mikam un apskāvu viņu.
-Es mīlu tevi mazā...-Viņš man čukstēja ausī.Es apliku savas rokas viņam apkārt un maigi noskūpstiju viņu.
***
Es pamodos savā istabā viscaur nosvīdui un ar asarām acīs.Es ilgi domāju par to sapni ko gan tas varēja nozīmēt.Es Miku nebiju redzējusi veselas 2 dienas.Es ļoti gribēju viņam piezvanīt bet nespēju saņemties.Viņš man tik daudz nozīmēja bet es kā tāda muļķe pat nespēju viņam pateikt acīs to ko es jūtu.Es sāku raudāt.Man sāpēja tas ka iespējams viņš pret mani nejūt to pašu ko es jūtu pret viņu.Es paņēmu savu telefonu un uzslēdzu mūziku.Es sēdēju uz palodzes un pīpēju.Man bija ļoti auksti.Es nodzēšu cigareti un nokāpu no palodzes ielēju sev krūzē sulu un padzēros.
Man sāka zvanīt telefons 3:36 naktī.Es pacēlu un pieliku to pie auss.
-Jā?-
-Evij?Te Kārlis piedod ka tik vēlu zvanu bet mums ir jārunā....-Kārlis bija man bijušais puisis ar kuru biju kopā nepilnus 2 gadus.Es jau kādus 6 mēnešus nebiju ar viņu sazinājusies.
-Ko tu vēlies?-Es centos neizklausīties nogurusi.
-Evij lūdzu piedod par visu kas starp mums bija bet es nespēju tevi aizmirst tu man esi vajadzīga es mīlu tevi mazā....
Es momentā sāku raudāt.
-Evij piedod lūdzu neraudi viss būs labi dzirdi mani?Klausies vai es varu pie tevis tagat aizbraukt?
Es piekrītoši pamāju ar galvu lai gan zināju ka viņš mani nedzird.
-Jā brauc lūdzu.-Es noliku telefonu un ielīdu gultā un sāku raudāt.
Kārlis bija man pirmais un pēdējais puisis mēs bijām kopā nepilnus 2 gadus un mēs izšķīrāmies kad man bija 17 gadi es paliku no viņa stāvoklī mēs abi bijām laimīgi par to ka mums būs bērniņš.Bet tad 15 martā man bija spontānais aborts.Es to vienkārši nespēju pārdzīvot un ieslīku dziļā depresijā par to.Kārlis visādi centās mani atbalstīt bet es to vienkārši neizturēju un sabruku es viņu pametu sakot ka tā būs labāk mums abiem.Kārlis nespēja to izturēt viņš man zvanija katru dienu un teica ka viņš ļoti mani mīl.Viņš katru nakti pirms es gāju gulēt uzrakstija garu tekstiņu.Es biju ļoti viņam pieķērusies bet tagat es pat neko nevaru viņam pateikt lai viņš uzreiz nesāktu raudāt.
tikai ne māmiņas pusaudzes
