Rudens lapas5
Lapas sārtas, zaļi zeltainas vēl turas koku zaros,
Zvirbuļi uz ielu žogiem sasēdušies jautros baros
Noskatās, kā vējā pirmās dzeltenīgās lapas krīt,
Vējš ielā virpuļodams cenšas viņas šurpu turpu dzīt.
Skats paveras uz augšu, puskailajiem zariem gaisā.
Bet lejā sētnieks nokritušās lapas sastūķējis maisā,
Es bezcerīgi noraugos vēl kādā debess mākoņplaisā
Pēc saules siltuma un lapu zaļuma, kas nu jau maisā.
Vēl kāda nosarksi kļavu lapa izmisīgi, mulsi skums,
Kad sētnieks kailu maisā to pie citām lapām stums.
Un nerūp viņam vairs, cik krāšņa rota vasarai tā bija,
Un tas, kā savu viengadīgo likteni nu šodien aizvadīja.
Un nav jau tā, ka redzētais viss ir uz skumjas nots
- jauns lapu krāšņums mums no gada gadā dots!
**********
Nemanot tā mūsu lapa, nemanot par zvaigzni tapa
Nemanot tā zemē krita, maisā nokļuva, kur citas...
gandrīz, kā dziedāja Nora Bumbiere