Annija un Kristers-labākie draugi. Vismaz tā visiem likās. Jā, viņi tādi bija, viņi visu darīja kopā. Bet katram no viņiem bija noslēpums. Annijai Kristers nebija tikai draugs, viņai viņš bija, kas vairāk, viņa viņu mīlēja. Un tas viņu skumdināja. Bet Kristeram viņa to neteica, katru reizi, kad viņa viņu ieraudzīja viņa smaidīja, un izlikās itkā viss būtu labi. Bija pienācis kārtējais rīts, un viņa piesēdās pie datora, lai rakstītu vēstuli. Nejau parastu, bet mīlestības. Viņai to bija daudz, bet neviena no tām nebija nosūtīta. Viņa sapņoja, kā atzīsies viņam mīlestībā, bet dzīvē tā arī to nedarīja. Bet viņa nezinājā vienu, ka Kristers arī viņu mīl, bet baidās to viņai pateikt, jo baidās no atteikuma. Tad kādu dienu Annijas mazā māsa piegāja pie Annijas datora un nejauši nosūtīja pēdējo Annijas rakstīto vēstuli, protams, tā bija domāta Kristeram. Kad to ieraudzīja Annija, viņai viss apkārt sagruva. Nekam vairs nebija jēgas. Ko viņš tagad padomās? Pēc dažām minūtēm pie durvīim atskanēja zvans. Annija attaisīja durvis, bet tur neviena nebija, tikai vēstule, viena vienīga vēstule. Un tā bija no Kristera. Viņa to attaisīja, un sāka lasīt: Annij es izlasīju tavu vēstuli, bet saproti arī mani...Viss, tālāk viņa nebija spējīga lasīt. Jo zināja, ka viņš grib būt tikai draugs, bet viņa nevarēja, viņa viņu mīlēja. Nekam vairs nebija jēgas, un viņa gribēja tikai nomirt. Viņa uzrakstīja zīmīti, un devās ceļā. Viņai rokās bija Kristera vēstule, tā arī līdz galam neizlasīta. Pēc dažām minūtēm viņa bija pie tilta. Viss likās tik vienkārši, tik nevajadzīgi, tikai sāpes. Viņa uzkāpa uz tilta malas un taisījās lēkt, kad izdzirdēja aiz muguras balsi, tik mīļu, un viņa to atpazina, tas bija Kristers. Viņa uzmanīgi pagriezās, un ieraudzīja ka viņš raud, viņš teica ka viņu mīl, un to, ka viņš to pateicis arī vēstulē un to, ka viņš nesaprotot kāpēc viņa to dara. Vēstule, vēstule kuru viņa nebija izlasījusi līdz galam. Tagad viņa visu saprata. Viņa jau grasījās kāpt atpakaļ, kad nejauši paslīdēja...Nākamajā dienā tur uz tilta, tajā pašā vietā, kur bija aizgājusi Annija bija atslēdziņa ar uzrakstu: Mīļajai Annijai. To bija uzlikuši Annijai tuvie cilvēki. Bet Kristers, tieši viņam šajā laikā bija vissliktāk. Viņš neizgāja no mājām, tikai raudāja, jo viņam sāpēja. Cik gan viss bija muļķīgi, viņš domāja. Un tad pēc nedēļas, tur uz tilta, blakus Annijas atsledziņai bija vēl viena, uz kuras bija uzraksts: Mīļajam Kristeram....
Tev patiks šie raksti
