Sveika, pārsteidzošā spoku pasaule! Kā jau vēsta virsraksts, vēl joprojām neesmu pārliecināta par savām darbībām.
Ik pēc katras darbības, tiek nosūtīta īsziņa draudzenei ar neskaitāmiem jautājumiem :"Vai būs labi? Vai cilvēki nebūs pret to ko rakstu pārāk skarbi? Vai tas, ko es rakstu vispār ir lasīšanas vērts, vai vienkārši, tu kā mana draudzene, un neskaitāmo piedzīvojumu dēļ arī ģimenes locekle, par mani vienkārši esi pārāk labās domās."
Dzejas dienas- tas bīdītājspēks, kas mudina, mani kaut ko rakstīt. Katram par to būs savs viedoklis, taču vēlos iepazīstināt pasauli ar to, ko rakstu. Atzīstos, ka gramatika nav mana stiprā puse, un tas ir ļoti liels mīnuss rakstniekam. Vai brīdī, kad sāku drukāt šo rakstu, es ieguvu tiesības sevi tā saukt? Laikam vēl nē, vēl nedaudz uzgaidīšu, sagaidīšu jūsu viedokli. Nebaidos teikt, ka neesmu vienīgā, kurai ir bail no cilvēku viedokļa, ir reizes, kad šis viedoklis ir kā dzinulis, un palīdz darboties tālāk un attīstīties, taču ir reizes, kad tas nomāc tevi un "sasien rokas". Ļoti ceru, ka man šī pirmā pieredze būs patīkama un tikai atraisīs rokas rakstīšanais un domas lidojumiem, jo ilgu laiku tās ir bijušas sasietas.
Esmu MysteryWriter, un par spīti tādiem šķēršļiem, kā - bailēm no citu viedokļa, gramatikas klibošanas, un bailēm par sevis pievilšanu, es uzdrīkstos nospiet raksta beigās pogu PIEVIENOT.
Lielākā kļūda vai lieliskākais piedzīvojums? Un ko par to domājat jūs?
