Laternas gaisma #31

Labrīt, labdien, labvakar, visiem visā Latvijā. Man atkal radošums sāk pazust, un lasītāji arī vairs nav, bet ceru, ka jūs šī daļa iepriecinās.

Tur stāvēja Hēra. Vecāki ar viņu salaba? Vai viņa ar vecākiem salaba? Bet kuru tas interesē? Galvenais, lai viņa ir tagad ir ar mums, taču aiz stresa viņa izgāja ārā uzpīpēt. Mana dvīne -Daile iedeva man kūka un iečukstēju, lai visu neapēdu viena, viņai arī griboties gabaliņu no kūkas.

Izgāju ārā un cieši apskāvu Hēru, bet viņa tik iepleta acis un turpināja turēt savu kūpošo cigareti viņas trīcošajās rokās.

-Apsveicu dzimenē, mās! -Viņa man iedeva maisiņu ar dāvanām, bet joprojām aiz bailēm nevarēja paskatīties man acīs, viņa tik turpināja mīņāties pa zālāja vienu un to pašu vietu. -Lai tev viss tas labākais! -Jutu kā viņas balss ļoti trīc.

-Paldies, ka saņēmies un atbrauci, -Viņa nebija īpaši labi un svinīgi saģērbusies, bet bija redzams, ka viņa ir centusies, taču es jutu, ka no viņas nāk mīlestība. Māsu mīlestība un jaukums.

-Kā jums iet? -Daile ieskrējienā man ar Hēru uzleca virsū aizķeroties aiz pleciem, mums bija laba gaisotne, bet Daile...to izbojāja.

-Labi, -Hēra pārāk daudz bija sabijusies, tāpēc nogāja nost no mums, lai uzzvanītu savam draugam, lai iespējams atbrauktu viņai pakaļ.
-Daile, atstāj mūs divas, -Viņa pamāja ar galvu un sāka uzfrišināt istabas kopā ar vecākiem, lai būtu ļoti svinīga gaisotne. -Hēra! Nedodies prom! Paliec vismaz uz kūku un dāvanu atvēršanu, -Es centos ļoti izlūgties un panākt pozitīvu atbildi.

-Labi, tevis dēļ, Lonij, -Es viņu vilku iekšā, lai kaut cik pacienātu ar kūku.

-Šampanietis katram! -Mamma iekliedzās tā, lai sadzird visi, laikam arī kaimiņi.

-Mām, iedod arī Hērai burbuļdzērienu! -Viņa izturējās tā, it kā viņai nebūtu vairs tāda meita Hēra.

-Mēs esam ģimene un šī ir mana dzimene, dod! -Es pavēlēju, bet es nekur neredzēju tēti, izrādās viņš mūsu dārzu bija pārvērtis par ko vairāk nekā parastu dārzu, manam tētis ir talants uz tādām lietām.

-Tas manai meitai 19. gadu dzimšanas dienā! -Viņš aicināja visus uz nojumi, es ar Daili gāju līdzās, atskatījos,bet tur vairs nebija Hēras. Būtu bijis jautri ar viņu.

Bet te piepeši no krūmiem izleca visi mani radinieki un viesi, ko pat negaidīju, pat mans draugs Rihards. Viņš jau pie manis steidzās pats 1. kopā ar visām puķēm.

-Apsveicu dzimšanas dienā, sirsiņ! -Es jutos ļoti labi, es pat nosarku uz kādu brīdi.