Es vēlos tevi visu...13

Kad mēs ierodamies skolā mani jau sagaida Nina un Leksija, viņas ir manas labākās draudzenes. Viņas neizliekas un nemelo man, kaut gan Leksija nav no populārākajām meitenēm, jo viņa ir ļoti puiciska, tomēr es bez viņas nespētu pat iedomāties savu dzīvi. Leksijai šodien mugurā ir kroptops ar melniem šortiem un nike botām, viegli var saskatīt kubiciņus uz viņas vēdera, kas pat dažiem čaļiem liek nosarkt no kauna. Viņas mati ir koši sarkano un nogriezti pavisam īsi, bet nepadara viņu neglītu, drīzāk izceļ izteiktos vaigu kaulus un zaļganīgās acis un nemaz nerunāsim par pilnīgajām lūpām, kas tā vien kliedz lai viņu kāds noskūpstītu. Mana otrā draudzene ir Nina, viņa ir ārzemniece, pārvācās uz mūsu skolu pirms trim gadiem. Satiekot viņu es domāju, ka viņa ātri vien ieņems manu vietu, jo viņai ir skaists augums mazliet ar apaļumiem, lielas kastaņbrūnas acis un melni gari mati, kas ir saskruļojušies mozos skrullīšos. Viņai ir ļoti skaista itālietes seja, viņa tiešām ir ļoti daiļa. Kaut gan sākumā mēs ar Leksiju ar viņu draudzējāmies tikai dēļ aprēķina, jo es nevēlējos lai viņa aizņem manu vietu. Bet jau pirmajā nedēļā mēs sadraudzējamies un tagad visas trīs esam nešķiramas. Un Nina ur arī Zaka tā saucamā meitene. Jūs pat nespējat iedomāties, cik man ir grūti neizstāstīt taisnību par to, ka Zaks viņu izmanto. Un e spat nesaprotu kā var patikt Zaks. Nu labi viņam ir muskuļots augums, skaista seja, kas dažām meitenēm liek siekaloties un sapņot par viņu, bet prāta viņam nemaz nav. Bet, kad redzu viņus kopā man sirds vai lūzt, jo Ninas acis burtiski mirdz vien skatoties un manu brāli un viņa ir tik laimīga. Satiekot draudzenes mēs apskaujamies un ejam uz skolu, kur mani jau gaida kārtējā pielūgsmes diena. Visi ejot man garām mani sveicina, jo tomēr es esmu populārākā. Redzu puišu skatienus klejojam pa manu ķermeni. Man jau patīk, ka mani uzlūko ar tādām acīm, es zinu ja vien es atļautu viņi mani paņemtu visas skolas priekšā. Bet es neesmu tāda. Kā par brīnumu šodien es euz skolu esmu atbraukusi piecpadsmit minūtes ātrāk, tāpēc ar meitenēm uzturos pie klases gaitenī.

Šodien tu Leksija tāda klusa pastāsti man, vai kas atgadījies? -Es jautājoši uzlūkojot meiteni noprasu. Zināt ko meitenes es te tā izdomāju, ka mēs varētu uzspēlēt kādu spēli. Manas acisviedegas izdzirdot vien Leksas lūpām pāri slīdam šos skanīgos un azartiskos vārdus. Jo viņas spēles man vienmēr ir patikušas. Nu, kas tad tur jādara? -Nina arī iesaistās sarunā. Nu šoreiz es gribēju lai Līne kaut ko izdsra, jo iepriekš es biju tā kurai bija jāpavedina mūsu klases skolotājs. Nu, bet tu jau pati negribēji pavedināt sporta treneri. -Nina spurdzot nosaka. Leksa tikai piebiksat draudzeni, bet tad sāk skaidrot nosacījumus spēlei. Tātad Līne tā kā tu esi jau visu šo spēļu liedpretēja es izvēlējos tev ko grūtāku. Līne tev mēs ar Ninu sameklēsim puisi ar kuru tev būs jāpārguļ un jāsatiekas divus mēnešus un jāiepazīstas ar viņa vecākiem, bet viņš nekko nedrīkstēs zināt. Leksa tu esi ļauna, Nina smīkņā un saka. Bet mana iekšā sāk dauzīties sirds, jo es negribu, lai meitenes atklāj, ka esmu vēl nevainīga, jo es jau iepriekš teicu, ka esmu vairākas reizes jau to izmēģinājusi.