Dzeja, atskaņas... "Tiesā mani"0

Auksti graustu meži - mūsu rajoni

Pilsētas - izdeguši džungļi

Zvēri, nezvēri - mūsu stāsti pārprasti

Viens pie otra rīklēm, griežam acis riņķī

Naids no čakrām līst par dvēselēm kas klīst,

par tiem, zini, nepazīstamajiem.

Kāds kritis atkarībā kādā pulverī,

cits no korķa niris odekolona līmenī

Te atkal garāmgājējs, viņš deviņdesmitajos bijis

slepkava atriebējs

Viņa stāsts nenozīmīgs, neuzklausīts,

viņš nīsts un jau nokristīts par nezvēru.

Bailes zīmē šausmu stāstus

sirds tiesā un spļauj lāstus.

Tu esi savādāks - nolādēts

kas pārāk depresīvs - garīgi slims - nepieskaitāms,

kas pārāk tievs vai pārāk rijīgs,

cits pārāk lupatīgs, gan jau slinks

Kamēr tas par tūkstošiem kopts

mīlēts un visur sagaidīts

bet zem čaulas jaus sen apbedīts -

necilvēks.

Kam paveicies, kam nepaveicies,

kurš dzimis mīlestībā, kurš haosā

audzis kā cilvēks vai sprostā

Graustos mēs paši kļūstam vēsi

kā zem hipnozes klīstam,

zemā pašvērtējumā slīkstam

skats meklē kur piesieties citam

bet spogulis stāv tukšs.

Aizveries… ja tev nepatīk, vienkārši aizveries,

un uz savām kļūdām paskaties.

Tās risināt netaisies, citiem nepiesienies