Pirms nedēļas Laimis uzvarēja Džiovanni un ieguva Cēsu pilsētas pokemonu zāles žetonu. Nākamais cimdus cīņas laukumā met Adrians. Kā viņam veiksies, lasiet turpinājumā . . .
Savā dzīvē Adrians nav sastapis otru tādu cilvēku kā Džiovanni, kuru visas viņa šūnas vēlētos uzvarēt pokemonu cīņā. Uzvalkā tērptā kungā nebija ne kripatas, kas nekaitinātu puisi, pārlieku staltā stāja, šķebinoši zemā balss, pārmērīgi pareizā valoda un pārākuma sajūta, ko nevarēja redzēt, bet varēja sajust. Pat tagad, kad pretinieks tikai stāvēja, pirkstu galiem glaudot pūkaino Persieša kažoku, Adrianam pār muguru skrēja skudriņas kā mudinājums pēc iespējas iespaidīgāk gūt uzvaru pār Cēsu zāles īpašnieku.
Ilgāk uzturoties gaismas trūkumā esošajā telpā, acis pamazām pierada un ļāva saskatīt vietas, kuras iepriekš likās pārāk tumšas. Piemēram, aiz zāles īpašnieka muguras esošajā sienā atradās trīs plaisas, kuras savienojās, pēcāk tās atgādināja izbīdāmas durvis. Tās pagaidām ieņēma vietu nenozīmīgo lietu sarakstā, galvenais bija cīņas laukums, kuru klāja iepriekšējās cīņas pēdas.
-Tu tur stāvēsi, vai sāksim cīņu- Džiovanni pasmēja, no uzvalka iekškabatas izņemot mazu pokebumbu un to palielinot līdz normālam izmēram. Viņš savu izvēli par pirmo pokemonu jau bija izdarījis, to pašu atlika izdarīt arī Adrianam.
-Es izvēlos Stantleru- no Adriana mestās pokebumbas staltā stājā izleca briedis ar mazliet nogurušu skatienu. Iepriekšējā vakarā abi kopā izskrēja pusmaratonu, lai trenētu izturību, diemžēl pokemona acīs bija lasāms, ka viņš vēl nav pilnībā atguvies no mokošā skrējiena –draudziņ, lūdzu rādi visu uz ko esi spējīgs- mazliet lūdzoši pīkstošā balstiņā Adrians metās motivēt savu pokemonu, jau cīņas sākumā atzīstot sev, ka pirmā pokemona izvēle nav bijusi pārdomāta.
-Viņš nenoturēsies ilgāk par minūti- Džiovanni vispirms uzbruka ar vārdiem, tikai pēc tam cīņas laukumā metot pokebumbu. No tās izleca un smagi piezemējās Raihorns, degunradzim līdzīgs pokemons, kura ķermeni klāj pelēkas akmeņainas plāksnes. Viņa apakšpuse un aizmugures ir gludas, un ir četras īsas kājas ar diviem nagiem katrā pēdā. Tam ir trīsstūrveida galva ar šaurām, sarkanām acīm, divi ilkņi, kas izvirzīti no augšžokļa, mazas un īss rags purna galā –raga triecienu-
Raihorns jau nākamajā brīdī metās uz priekšu un ar milzīgu putekļu mākoni aiz muguras tuvojās Stantleram. Briedis stāvēja un gaidīja sava trenera norādījumus, pēdējā brīdī to saklausījis, viņš izvairījās no sāpīga uzbrukuma. Degunradzim vajadzēja tikai apgriezties, lai atkal dotos uzbrukumā un Stantleram piepūloties atkal nākoties izvairīties no raga. Tā tas nevarēja turpināties ilgi, lai arī šādi uzbrukt prasa daudz spēka, neviena Raihorna kustība nenorādīja uz noguruma pazīmēm.
-Stantler, hipnozi-Adrians izkliedza, nespējot noskatīties kā viņa pokemons cenšas vaiga sviedros.
Stantleram atlika vien piestāt, lai kļūtu par Raihorna vieglu mērķi. Hipnozes uzbrukuma laikā, degunradzis paspēja veikt spēcīgu uzbrukumu, ka bija pēdējais Stantleram šajā cīņā. Briedim nokrītot uz zemes, viņš vairs nespēja piecelties, kājas jutās vājas jau pirms cīņas, ar atmiņām pēc vakardienas treniņa. Nogurumu paspilgtināja nemitīgie Raihorna uzbrukumi, taču punktu pielika pēdējais precīzais trieciens.
-Atgriezies- Adrians pavērsa pokebumbu pret Stantleru un sarkans stars precīzi trāpīja briedim, to nogādājot atpakaļ pokebumbā –paldies par centību, tu biji labākais-
Pēkšņi no citas pokebumbas cīņas laukumā izleca Tediursa, mazais lācēns ar mīlīgajiem vaibstiem lūkojās visapkārt. Par nelaimi viņš kļuvis par Adriana otro izvēli, ko vairs mainīt nebija iespējams. Šo puisis pavadīja ar apvaldītu niknu nopūtienu, pavisam pretēju kā cīņas laukuma otrā pusē Džiovanni.
-Tavs līmenis ir tik zems, ka nespēja savaldīt savus pokemonus- Džiovanni nosmīkņāja un Raihornam atkal pavēlot doties uzbrukumā.
Degunradzis tieši tāpat kā mirkli iepriekš, devās virsū prtiniekam, savu vienīgo ragu pavēršot pret mīlīgo lācīti. Atšķirībā no Stantlera lēcieniem, Tediursai nebija tik veiklas kājas, lai izvairītos no pretinieka un jau pirmajā uzbrukumā Raihorns spēja uzmest pretinieku augstu gaisā. Lidojuma augstākajā punktā, lācītis gandrīz sasniedza griestus, ja būtu izstiepis roku, iespējams, pirkstu gali būtu aizstiepušies līdz metālam.
-Nē- Adrians izmisīgi iekliedzās –Tediursa- lidojumā lejup, lācis ieņēma baltu krāsu, tik spilgtu un tīru, kā sniegs ziemas rītos.
Nokļuvis uz zemes Tediursa vairs nebija Tediursa, viņš bija kļuvis par pavisam citu pokemonu. No pusmetrus garā mazā lācīša vairs nebija ne miņas, nu visu priekšā stalti stāvēja divus metrus garais Ursarings, divkājains milzīgs ķepainis. Tā platais ķermenis izņemot purnu bija pārklāts ar brūnu kažokādu. Viņa ir šaurās acis izstaroja mūžīgas dusmas, zem tām atradās trīsstūrveida, melns deguns un plaša mute ar maziem, redzamiem ilkņiem augšējā žoklī. Ursaringa plecu kažokādas ir garākas un strukturētākas, ar taisnstūrveida pagarinājumiem. Ursaringa priekšējās kājas ir garas, katra beidzas ar pieciem nagiem, savukārt pakaļkājas ir īsas un resnas. Mugurpusē atradās liela un sfēriskas formas aste.
Džiovanni nepamulsa un deva rīkojumu Raihornam uzbrukt ar dubļu pikām, kas pamanāmi lācim nepatika. Negaidot Adriana pavēli, Ursarings smagnējiem soļiem devās uz priekšu, saķerot Raihronu un pašu izmētāja pa cīņas laukumu, kā pirms brīža izdarījās ar Stantleru un pašu esot Tediursai.
-Nedomā, ka tagad uzvarēsi- Džiovanni pirmo reizi izskatījās mazliet uztraucies –Raihorn, elektrisko triecienu- vairāki elektrības lādiņi trāpīja Ursaringam, lāci uz mirkli apdullinot.
Šīs īsais brīdis bija tieši tik ilgs, lai Raihorns paspētu sagatavot spēcīgu triecienu ar ragu un iemestu lāci sienā, atstājot nelielu plaisu tajā. Ursarings vairs nebija spējīgs cīnīties, tiekot atgriezts nošļukušā Adriana pokebumbā.
-Paldies tev- lai arī zaudējums, no šīs cīņas viņš tomēr varēja saskatīt nelielu saules stariņu.
-Uzgaidiet- Džiovanni uzrunāja Adrianu, pirms viņš pameta pokemonu cīņas laukuma trenera vietu. Diemžēl vispirms virsroku ņēma zaudējuma rūgtums, kura vadīts viņš nolieca galvu, pagriezās un domāja neapstājoties doties ārā no zāles.
Ko Džiovannio vēlējās pateikt tikko sakāvi piedzīvojušajam Adrianam, uzzināsim jau pēc nedēļas !
