* * *
Nakts neskaita soļus. Nakts nesteidzas.
Aukstiem pirkstiem pie loga pieklauvē tā.
Vai tā nakts vai jautājums kāds,
Atbildes atkal jau meklē.
Nakts nesteidzas. Tai laika ir gana.
Jāieskatās vien tai acīs.
Tā kā prokurors bargs taujā
Un taujā, un taujā, un taujā.
Aizdomu ēnā atbilžu nav.
Vai rīts mani attaisnos?
* * *
Ir jau man arī daudz labu un skaistu vārdu-
Par rītausmu drēgno un vakaru rēno,
Par sīkām zvaigznēm debesīs
Un laukakmeņiem lauka malās.
Par mīlestību- absurdi patiesu,
Par glāstiem, par smaidiem
Un arī par trakiem sapņiem.
Vien laika nav tos teikt,
Vien laika nav tos uzklausīt.
Vien neaizmirst tos vēlos.