Mana māsa pirms nedēļas bija uzrakstījusi savam rakstam ,,Lēciens pār krauju" otro daļu, kur viņa pastāstīja par savu tagadējo dzīves posmu, tāpēc es vēlos pastāstīt par saviem dzīves posmiem no laika, kad man bija, apmēram 3 gadi. Dzīve man bija lieliska. Es katru dienu gāju laukā ar manu māsu vai mammu staigāt pa mežu un pa mūsu mazo spēļu laukumu, kurā bija mani draugi. Mēs ar ģimeni dzīvojām klusā ciemā, kur mums visiem bija jautri. Kādu dienu, kad man drīz vajadzēja svinēt savu 5. dzimšanas dienu, mani aizveda uz sagatavošanas grupiņu skolai, kur man ļoti patika. Grupiņā bija jauki grupas biedri un jaunas, foršas skolotājas. Nepaspēju pagriezties, kā pagāja mācību gads un ar manu mīļāko skolotāju nācās šķirties, protams, man tas nepatika. Pēc pusgada mēs pārbraucām uz jaunu dzīvokli Pleskodālē, tur mans tētis sāka man mācīt krievu valodu, un es sāku iet bērnu dārzā. Bērnu dārzā man bija daudz mazāk prieka, nekā grupiņā, tur mūs baroja ar putrām, kuras es ciest nevaru, bet ja mēs neapēdām kko, tad putras nesa uz klasi un bāza ar varu mutē. Kad man nelika ēst putras, bija diezgan forši. Man bija skolotājas Dite un Agita, auklīte Judīte, kura mums lasīja pasakas pirms gulētiešamas un forši klases biedri. Drīz vien arī bērnu dārzs beidzās un es sadraudzējos ar vienu krievu meiteni, pie kuras es līdz galam iemācijos runāt krieviski. Izrādās, ka mēs esam kandrīz viena un tā paša vecuma, atsčirība dažas dienas. Viņa, uz to momentu, bija mana labākā draudzene.
Tev patiks šie raksti
